Diemžēl šīs pozitīvās pārmaiņas šogad aizēnojušas populistiskas politiķu iniciatīvas, steigā pieņemot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Jaunā gada 1. janvāris mūs sagaidīs ne vien ar jauno eiro naudu, bet arī ar jaunu alkoholisko dzērienu iedalījumu, proti, tagad «sliktais» alkohols tiks tirgots atsevišķā tirdzniecības zonā, bet «labais» paliks kopā ar citām pārtikas precēm. Jaunie likuma grozījumi paredz, ka alkoholiskie dzērieni, kuros alkohola saturs pārsniedz 5%, jāizvieto atsevišķā zonā, kurā tiek izvietoti tikai alkoholiskie dzērieni un saistītās preces, piemēram, tabakas izstrādājumi, trauki, dzērienu atvēršanai paredzētās ierīces, sērkociņi, šķiltavas, un kas aprīkota ar videonovērošanu. Savukārt uz tādu dzērienu kā alus minētais neattiecas.
Realitātē tas nozīmē to, ka sākotnējā ideja paredzēt pasākumus, kas ierobežo alkoholisko dzērienu pieejamību jauniešiem, un attiecīgi mazināt alkoholisma izplatību jauniešu vidū pagaisusi, jo kas tad ir šis «labais» alkohols? Jauniešu izklaides kompānijās iecienītais dzēriens - alus.
Alus arī 2013. gadā pārliecinoši dominē Latvijas patērētāja dzērienu grozā, aizņemot virs 70% no visu alkoholisko dzērienu īpatsvara, taču zemās akcīzes likmes dēļ ienākumus valsts kasē ienes daudz reižu mazākus nekā, piemēram, vīns vai stiprais alkohols. Pēc VID datiem par 2013. gada deviņiem mēnešiem, vislielāko īpatsvaru kopējā alkoholisko dzērienu patēriņā veido alus (78%), taču samērā zemās akcīzes likmes dēļ kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos par alkoholiskajiem dzērieniem tas veido tikai nepilnus 17%. Pārējo alkoholisko dzērienu īpatsvars kopējā alkohola patēriņa struktūrā aizņem 12%, taču būtiski augstākās nodokļa likmes dēļ šī grupa Valsts kasē nodrošina vislielāko pienesumu - 73%. Šāda krasa atšķirība patēriņā norāda gan uz ekonomiski neizdevīgu, gan nevienlīdzīgu konkurenci veicinošu akcīzes politiku attiecībā uz visu alkohola nozari kopumā. Akcīzes nodoklis ir nopietns cenu ietekmējošs faktors, un pašreiz valsts noteiktās nevienlīdzīgās akcīzes likmes padarījušas vienu dzērienu grupu par īpaši izdevīgu apreibināšanās vielu, un alkohols kā viela viena veida dzērienā ir padarīts par pieejamāku cenas izdevīgumā nekā citos alkoholiskajos dzērienos. Un tagad papildus vēl šai dzērienu grupai tiks labvēlības statuss tirdzniecības vietās.
Valsts mērķis 2014. gadā sasniegt pirmskrīzes līmeni ieņēmumos, iekasējot nepilnus 100 miljonus latu no akcīzes nodokļa alkoholam, vienlaicīgi paaugstinot akcīzes nodokli, jau iepriekš nolemts neveiksmei. Pārsteidzīgu lēmumu pieņemšana gaidīto rezultātu vietā dod atsitienu valsts ekonomiskajai attīstībai, nevis plānotos ieņēmumus, jo neprognozējama un nekonsekventa valsts politika nekad nerada labvēlīgu vidi legālai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī aizbaida ražotājus un investīcijas.
*Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs