Kopš pavasara, kad smaka Sarkandaugavā kļuva iedzīvotājiem neizturama un līdz ar to izpelnījās plašu rezonansi, tās regularitāte mainījusies. Smaka vairs nav nepārtraukti, bet gan epizodiski - brīvdienās un naktīs, novērojis ostai tuvējo māju iedzīvotājs Ēriks, piebilstot, ka visintensīvāk tas ir laikā, kad VVD nestrādā. Pēdējā laikā smaka gan kļuvusi stiprāka - visbiežāk gaisā jūtams izdegušam dīzelim līdzīgs smārds, citreiz līdzinās acetonam. «Es katru nakti jūtu tās smakas. Tagad gan retāk, tomēr emisijas nepārsniedz tikai pāris reizes, bet divdesmit,» uzsver Ēriks.
Pārbauda katru dienu
Taujāts par smakošanas vietām, Ēriks atzīmē, ka tās ir visas Tvaika ielas garumā un varētu būt nākušas no vairākiem termināļiem, pie noteikta vēja arī no Kundziņsalas. Arī VVD Lielrīgas pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis atzīmē, ka nepatīkamais aromāts varētu būt nācis no visiem naftas termināļiem. Līdz ar to VVD pašlaik pārbauda ne tikai atsevišķus uzņēmumus, bet gan visus astoņus, kas ostā pārkrauj naftas produktus. Jau jūnijā VVD bija pārbaudījis tādu uzņēmumu pārkraušanas termināļus kā Man-Tess, Woodison terminal, Ovi Rīga un B.L.B. Baltijas Termināls. «Nav tādas dienas, kad VVD inspektors neveic pārbaudi kādā no ostas uzņēmumiem. Jau trīs četrus mēnešus tā ir mūsu darba specifika,» atzīst E. Jasinskis. Pašlaik VVD pārskata uzņēmumiem izdotās atļaujas piesārņojošām darbībām, tajā pašā laikā dienestā norāda - līdz šim izdotajās atļaujās paredzētās darbības nevar radīt šādu smaku. Problēma bijusi jau iepriekš, bet aktualizējās tieši šopavasar.
Vasarā vairākiem uzņēmumiem bija jāiesniedz VVD pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. 5 Tas esot izdarīts, un arī sākta ieviešana. Tomēr smaka nav zudusi, un E. Jasinskis skaidro - plāns, kas paredzēts likumīgām darbībām, nespēj novērst nelikumības. Savukārt Rīgas ostas uzņēmuma SIA Man-Tess valdes priekšsēdis Kārlis Andersons aģentūrai LETA uzsvēra, ka uzņēmums «strādā tikai un vienīgi ar tādām kravām, ar kurām veikt pārkraušanas darbības atļauj VVD izdotā licence». Šonedēļ uzņēmums paziņoja, ka saņēmis arhitektūras un plānošanas uzdevumu naftas produktu cauruļvada rekonstrukcijai uz Kundziņsalu, kas ļaušot ierobežot nepatīkamās smakas izplatīšanos. Man-Tess prognozē, ka būvdarbus varētu pabeigt līdz nākamā gada vasarai. Tāpat Man-Tess pārstāvis iepriekš paudis uzņēmuma akcionāra gatavību ieguldīt naftas produktu tvaiku savākšanas iekārtās. Pēc viņu aprēķiniem, tas varētu izmaksāt ap 700 tūkstošiem latu, tomēr šīs dārgās iekārtas esot jēga uzstādīt tikai tad, ja to dara arī citi termināļi. VARAM pārstāve RBO valdē Inga Antāne, vaicāta par ostas un termināļu sadarbību tvaiku savākšanas iekārtu iegādē, uzsvēra - tas ir uzņēmumu pienākums, lai to darbības rezultātā nerastos piesārņojums, kas nav atļauts. Rekuperācija jeb tvaiku savākšana ir viens no tehnoloģiskajiem risinājumiem smakas novēršanai, un I. Antānes ieskatā šādām iekārtām vajadzētu būt visiem naftas produktus pārkraujošajiem uzņēmumiem ostā.
Pingpongs turpinās
Iepriekš jau vēstīts, ka, risinot gaisa piesārņojuma problēmu Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēja sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otru. Arī iedzīvotāji Dienai tagad apliecināja, ka notiek pingpongs: VVD pārmet Rīgas domei (RD), ka licences pagarināšanai nebija iemesla, jo RD nav sniegusi pretenzijas, savukārt RD rāda vides dienesta virzienā, kura kompetencē esot šis jautājums. Iedzīvotāji par problēmu arī vērsušies RBO, tomēr atšķirībā no citām institūcijām no ostas nav saņēmuši nekādu atbildi. Septembra sākumā RBO priekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) norādīja, ka VARAM pakļautībā esošais VVD ir vienīgā iestāde, kurai deleģētas tiesības lemt par kādu konkrētu termināļu slēgšanu, ja tiek fiksēts, ka to darbība apdraud iedzīvotājus un dabu. VARAM atbildi parādā nepalika un pēc dažām dienām, informējot par iespējamajām nelikumībām ostas teritorijā, uzsvēra arī to, ka RD neizmanto tās rīcībā esošos instrumentus gaisa kvalitātes problēmas risināšanai un pusotra mēneša laikā no pašvaldības neesot saņemti priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Tāpat ministrijas skatījumā RBO pārvalde «norobežojas no jebkādas sadarbības un atbildības par tās teritorijā notiekošajām piesārņojošām darbībām». I. Antāne Dienai atzina, ka sadarbība starp iestādēm šajā situācijā neiet tik raiti, kā gribētos, un ostas komunikācija ir neveiksmīga. Tajā pašā laikā viņa akcentēja, ka ostas pārvaldnieks esot paudis gatavību sadarboties un risināt situāciju, RBO valdes sēdē izskatīts ziņojums par vides stāvokli ostas teritorijā un priekšlikumi nosūtīti VVD.