Bella uz trīsritenīša, es kājām - tā apstaigājam savas «sēņu vietas». Uzvaras parks, Dzirciema iela pie Kurzemes rajona jaunās direkcijas, kur rotaļu laukums gan nav izturējis pat gadu. Mīkstais segums jau atlupis, stērbeles gaisā. Visbiežāk ejam uz Nordeķu parku. Tur slidkalniņi ir _Aizkraukles bankas_ vēl trekno gadu žests pilsētai. Labs. Ar atrakcijām gan lieliem, gan maziem bērniem. Jau grasījos rakstīt komplimentus parka kopējiem, taču maijā pēc katrām brīvdienām brienam caur izdzertu alus plastmaseņu grēdām.
Pāris nelielu, taču pavisam svaigu un jauku rotaļu vietu esam atklājušas noplukušo piecstāveņu pagalmos. Un nožēlojamus šūpuļzirdziņus pie apkārtnes tukšajiem «jaunajiem projektiem». Pie Riekstu ielas stiklotā nama, kas pats uzcelts zaļajā zonā, blenžot citas mājas logos, smilškaste nolikta ielas un mājas autoiebrauktuves malā. Nedroša vieta bērniem un izplūdes gāzes degunā. Nupat, vienu rītu garām ejot, smilškastē pamanu mētājamies nokaltušu Ziemassvētku egli. Tā aiziet «jauno projektu» godība, nodomāju.
Kamēr Bella peras pa smiltīm, es trenkāju puišeļus pīpētājus. Smēķējošajām mātēm un tēviem vēl neesmu saņēmusies aizrādīt. Metu vien niknu aci, ko viņi, protams, nemana un turpina pūst dūmus mazuļiem sejā.
«Ļauj paspēlēties puisītim ar savu spainīti! Neņem nost meitenītei lāpstiņu, tev taču ir pašai sava!» tā sākas iepazīšanās ar mammām un tētiem. Jo tie labās audzināšanas vārdi jau patiesībā domāti viņu, nevis bērnu ausīm. Tomēr, ko tur liegties, kad savs mazulis, piepūtis vaigus, dusmīgi sargā grābeklīti, nodomā - izaudzis pratīs par sevi pastāvēt. Kad svešs bērniņš rīkojas līdzīgi, pirmā doma, kas ienāk prātā, tomēr ir cita - tik mazs, bet jau ar tik nejauku raksturu. Laikam ģimenē tā audzināts. Droši vien tā nodomā arī briļļainā puisīša tētis par Bellu, kura vispirms ar puisīti spēlē bumbu, bet nākamajā mirklī triec viņam sejā pamatīgu sauju smilšu.
Kad stāstu to visu cilvēkiem, kam nav bērnu rotaļlaukumu vecumā, viņi jautā - nav garlaicīgi? Protams, nav. Smilšu kūkas šopavasar uzlabo omu gan Bellai, gan man. Vaigi no saules mums abām brūni un rokas - asas kā smilšpapīrs.