Viņa atbalstot aizsākto reformu, kurā paredzēta būtiska slimnīcu skaita samazināšana, taču vēl aktīvāk par iepriekšējo ministru vēloties ķerties klāt aģentūru skaita samazināšanai, kā arī esot gatava paveikt to, kas neizdevās I.Eglītim - ieviest brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, lai mazinātu līdzmaksājumu slogu uz pacientu pleciem.
«Premjers viņu pieņem kā Tautas partijas izvirzītu kandidatūru, protams, pieņemot, ka Tautas partija uzņemas pilnu politisko atbildību par šo kandidatūru,» sacīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne. TP valde par ministra kandidātu lēma tikai pēc tam, kad bija tikusies ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) un saņēmusi viņa solījumu, ka nākamgad veselības aprūpes budžetu varēs saglabāt šāgada līmenī - 3,4% no iekšzemes kopprodukta, un tam nedraudēs krasi samazinājumi, kādi to skāra šopavasar un kas bija galvenais iemesls I.Eglīša demisijai. «Tā vienkārši turpināt samazinājumu veselības nozarei nevar,» pēc tikšanās ar premjeru teica TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš. V.Dombrovskis teica, ka «3,4 procenti nav nekas neiespējams», tiesa, tad esot solidāri jāmeklē lielāki samazinājumi citās jomās. Lai varētu apstiprināt jauno veselības ministru, jau 29.jūnijā varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, teica premjers.
Bez B.Rozentāles veselības ministra amatam TP valdes sēdē vērtēta arī Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Rinalda Muciņa kandidatūra. M.Segliņš kā galvenās B.Rozentāles priekšrocības izceļ «ambīcijas, degsmi, vēlēšanos strādāt», arī «viņa ir bijusi enerģiska vadītāja, kura par savu vadīto iestādi ir cīnījusies». M.Segliņš arī kā «plusu» izceļ, ka B.Rozentāle uz veselības aprūpes sistēmu skatījusies no malas - «kā vienas slimnīcas galvenā ārste, bet ne pa ministrijas logu». Ja B.Rozentāli apstiprinās par ministri, TP sagaidot, ka viņa turpinās I.Eglīša uzsāktās reformas, nekavējoties realizēs Veselības ministrijas (VM) izstrādāto nozares pārvaldes politiku. Tāpat TP norāda - Finanšu ministrijai kopā ar VM un Labklājības ministriju jārada sociālās aizsardzības sistēma maznodrošinātajiem, jāveido Sociālā riska fonds trūcīgo pacientu aizsardzībai.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija valdībā iesniegusi grozījumus valdības noteikumos, kas paredz strukturālās reformas, arī slimnīcu skaita krasu samazināšanu. Pirms demisionēšanas I.Eglītis norādīja, ka par aprūpes slimnīcām plānots pārveidot 11 esošās lokālās daudzprofilu slimnīcas, 17 slimnīcas - par ambulatorajiem centriem, savukārt 19 slimnīcas tāpat kā līdz šim turpinās sniegt diennakts palīdzību. B.Rozentāle ar plānu iepazinusies tā tapšanas stadijā, gala versiju vēl neesot redzējusi. Taču slimnīcu skaita samazināšanu viņa atbalstot: «Tas ir pareizi, tas ir Rietumeiropas standarts, mums vēl ir krietni par daudz slimnīcu. Kā ārsts gribu teikt - tai, ko sauc par slimnīcu, ir tiešām jāatbilst kvalitātes kritērijiem.» Viņa arī norāda uz nepieciešamību pārskatīt valsts aģentūru funkcijas, tiesa, kā neaizskaramas min Latvijas Infektoloģijas centru, kuru pati vada, un Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, ņemot vērā tur ārstējamo slimību specifiku.
Ārste B.Rozentāle LIC vada pēdējos 11 gadus, ir Rīgas Stradiņa universitātes profesore. LIC uzmanības lokā nonāca pēc Valsts kontroles revīzijas, kurā atklājās, ka darbiniekiem atlīdzībās, piemaksās un prēmijās nelikumīgi izmaksāti 153 515 lati. Viņa arī pērn no lielākajām valsts veselības iestādēm visvairāk braukusi komandējumos.