Nezinu, vai smaga, bet pret to vienmēr ir jācīnās. Mums ir mazs tirgus, tāpēc lielākoties, ja kas tiek ievests, tas iet tranzītā.
Bet kad ir bijusi pēdējā skaļā kontrabandas lieta?
Godīgi sakot, nespēju atcerēties. Gribētu teikt, ka regulāri ir tādas «normālas» lietas, bet nekas liels. Transportē cigaretes, narkotikas, alkoholu. Ar somu algām iepirkties arī tepat nav dārgi.
Ko jūs domājat par Latvijas un Somijas muitas dienestu iespējamo sadarbību?
Mums ir ilgstoša sadarbība ar visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, arī Latviju. Īpaši aktīva tā bija, kad Latvija gatavojās iestāties ES. Protams, ja ir īpaša nepieciešamība, esam gatavi diskutēt par dažādiem sadarbības veidiem. Patlaban gan diskusijas par iespējamiem veidiem notikušas tikai politiskajā līmenī starp Ārlietu ministriju un Latvijas finanšu ministru.
Kam no Latvijas puses būtu jānotiek, lai jūs patiešām būtu ieinteresēti braukt strādāt uz Latvijas robežas?
Īstenībā vispirms jāsāk ar normālu sadarbības sākumpunktu - standarta procedūra paredz, ka ar Somijas muitu sākotnēji kontaktējas Latvijas muitas pārstāvji, bet šajā gadījumā tieša kontakta ar Latvijas muitu vēl nav bijis. Tikai tā mēs varam redzēt un runāt par jums nepieciešamo un mūsu iespējām palīdzēt. Uz austrumu robežas mums pašiem joprojām trūkst resursu - ir daudz darba, bet satiksmes plūsma turpina pieaugt, kas mums jāņem vērā, domājot par palīdzības sniegšanu. Tāpat nozīmīgs aspekts varētu būt jautājums, kā tas tiek finansēts.
Sadarbība ir dažāda, piemēram, apmaiņas braucieni, semināri, bet Latvijas finanšu ministrs runā tieši par somu muitnieku fizisku došanos strādāt uz Latvijas robežpunktiem. Vai tas vispār ir iespējams?
Pat nezinu, ko teikt. Varbūt labāk nekomentēt kaut ko, ko mēs neesam pat īsti izrunājuši. Skaidrs tikai, ka vienas ES valsts muitniekiem strādāt citā Savienības valstī nav normāla prakse. Tas nav tas, kā ierasts veidot sadarbību. Protams, mums ir iespēja būt uz Latvijas robežas, bet ne uzņemties rūpes vai atbildību par tur notiekošo.
Tātad, jūsuprāt, tā varētu būt tikai konsultēšana?
Jā, galvenokārt tā.
Vai zināt kādus piemērus, kad bijis kas vairāk?
Sadarbība starp ES valstu muitām ir dažāda - īpašos gadījumos mēdz būt kopīgas valstu operācijas un treniņi, taču pamatprincips vienmēr saglabājas viens un tas pats - katra valsts savus pienākumus savā teritorijā veic pati. Var būt informācijas apmaiņa, sadarbība kāda konkrēta projekta ietvaros, piemēram, ES šķērsojošas kravas loģistikas plānošana, kas ierodas ar prāmi vienas valsts ostā un dodas uz kādu konkrētu robežpunktu citā valstī. Jāatceras, ka neesam vienota valsts, tomēr esam 27 atšķirīgas ES dalībvalstis. Problēmu tādai sadarbībai, par kādu runā Latvijas finanšu ministrs, rada arī praktiski apsvērumi, kā, piemēram, valodu, muitas lietoto informācijas sistēmu un dažādu pārbaudes procedūru atšķirības, nemaz nerunājot par dažādajiem likumiem, tāpēc es neredzu fizisku iespēju somu muitniekiem strādāt uz Latvijas robežas.
Vai jūs izjūtat negatīvu ietekmi no tā, ka blakus esošo Baltijas valstu robežas ir cauras?
Grūti komentēt, jo tiešā veidā to nevaram ietekmēt. Tas ir sarežģīts jautājums - ir dažādas prakses, dažādas problēmas un, ja runā par kontrabandu, tad ir arī atšķirīgas preces, kas tiek vestas pār dažādām robežām. Skaidrs, ka tas, kas būtu jāpanāk, ir visu ES dalībvalstu robežu un tiesībsargājošo dienestu sistēmu attīstīšana līdz vienoti augstam līmenim, jo katras dalībvalsts robeža sargā visu Eiropas valstu iedzīvotājus. Šajā ziņā attīstība notiek, un aizvien vairāk tiek runāts par dažādu prakšu un sistēmu konverģenci.
Viens no iemesliem, kāpēc Somija ir piemērs Latvijai, ir robeža ar Krieviju un labā sadarbība ar Krievijas pusi. Kā jūs pats to raksturotu?
Mums ir laba sadarbība, kas notiek gan politiskā, gan muitas ierēdņu, gan, pats svarīgākais, arī katra konkrētā robežpunkta līmenī. Viņiem ir regulāras tikšanās un nepieciešamības gadījumā arī iespēja sazvanīties ar krievu kolēģiem otrā robežas pusē. Protams, lielākoties sadarbību starp valstīm tomēr nosaka ES kopējā politika, tāpēc nevaram ignorēt ES un Krievijas attiecības, veidojot vietējo sadarbību. Taču praktiskajos aspektos varam samērot darba stundas, nepieciešamās procedūras un citas lietas. Taisnība, ka Somijas austrumu robeža ir vislabāk funkcionējošā ES robeža ar Krieviju, un to arī cenšamies saglabāt.
Robežpunktos dzirdējām, ka ir izteikts darbinieku trūkums. Vai tas nozīmē, ka jums nemaz nebūtu cilvēku, ko sūtīt uz Latviju?
Es teiktu, ka arī citās valstīs, tajā skaitā Latvijā, ir budžeta deficīts, kas licis griezt valsts sektorā strādājošo skaitu, un tā sekas redzam arī muitā, kur mums triju gadu laikā bija jāatlaiž 300 cilvēku. Tas, kur mēs faktiski neesam samazinājuši darbinieku skaitu, ir austrumu robeža, un, ja būtu iespēja, tad tur skaits būtu vēl jāpalielina.
Tādā gadījumā, vai jums pietiek, lai ar mums dalītos?
Tas vēl ir jāapspriež - esmu redzējis skaitli, taču šī iespējamība vēl jāizdiskutē starp valstu muitas dienestiem.
Tātad ir nosaukts jau konkrēts darbinieku skaits, ko lūgusi Latvijas puse?
Konkrēts ne, bet tikai iezīmētas jomas, kurās nepieciešama palīdzība. Pieļauju, ka jums jau ir pieejama oficiālā informācija, par ko varu runāt.
Kāpēc jums ir labākā robeža, kas ir tās darbības noslēpums?
Uzskatu, ka jau kultūra noteic to, ka mums faktiski nav korupcijas, tāpēc arī tādās institūcijās kā muita nav problēmu. Muita valstī atbild faktiski par visu komerciālo satiksmi. Tas nozīmē, ka kontrabandas apkarošana visās tās izpausmēs ir mūsu rokās. Nav arī mazsvarīgi, ka robeža ir labi aprīkota, taču nav svarīgi, cik ēku ir uzbūvēts, bet gan tiesībsargu attieksme pret savu darbu. Jo instrumentus var lietot nepareizi vai nelietot nemaz.
Jūs sakāt, ka jums ir mazs korupcijas apjoms…
Īstenībā muitā nav bijis neviena gadījuma.
Latvijā pierobežā dzirdējām joku: ja somi vēl nemāk ņemt kukuļus, tad Latvijā to iemācīsies…
(Smejas.) Es šim jokam neticu.
Jūsuprāt, mums Latvijā ir iespējams mainīt korumpēto sistēmu?
Nedomāju, ka zinu atbildi labāk par jums pašiem. Ja varam atrast veidu, kā palīdzēt Latvijas muitai strādāt, mēs to labprāt darītu, taču tās pamatdarba nodrošināšana tomēr ir pašas valsts atbildība.