Kristaps Sotnieks
Tā man vēl nebija gadījies pat jauniešu komandās, kad spēlē ar Čehiju izslidoju no noraidīto soliņa, saņēmu precīzu piespēli un gūtus vārtus. Es jau neesmu «bullīšu» meistars. Tuvojoties vārtsargam, pamanīju, ka starp kājsargiem ir brīva vieta. Arī treniņos tur parasti cenšos raidīt ripu. Neko jaunu neizdomāju, neesmu Ņiživijs, kurš var izraustīt vārtsargu. Otrā ielaistā ripa bija mana vaina. Mans spēlētājs pēc «rikošeta» guva otros vārtus. Pēc tam arī nopelnīju divus noraidījumus. Labi, bija tajās situācijās pārkāpumi, bet čehiem līdzīgā situācijā neiedeva divas minūtes. Ripu, kuru iemetu Vokounam, dabūju sev par piemiņu.