Daļa no kuģiem dodas uz okupētās Krimas pilsētu Sevastopoli, kur bāzējas Krievijas Melnās jūras kara flote. Trauksmi cēluši vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kas aicinājuši ES ārlietu vadītāju Federiku Mogerīni noskaidrot, vai Spānijas rīcība nav pretrunā ar ES sankcijām.
Krievi atstāj lielu naudu
Laikā no 2011. līdz 2015. gadam Spānijai piederošajā ostas pilsētā Seutā, kas atrodas pie Gibraltāra šauruma, vismaz 57 reizes piestājuši Krievijas karakuģi, tostarp viena no krievu modernākajām dīzeļzemūdenēm Novorossijsk, fregates, mīnukuģi un desantkuģi, atsaucoties uz vietējiem medijiem, vēsta Katalonijas ziņu aģentūra CNA.
Raidsabiedrību Deutsche Welle Seutas ostas pārvaldē informēja, ka katrs kuģis ostā pavadot divas trīs dienas, kuru laikā papildina pārtikas, dzeramā ūdens un degvielas krājumus, savukārt apkalpes locekļi dodoties atpūtā. Aptuveni desmit karakuģu ierašanās ik gadu rada ievērojamu ekonomisko labumu vienam no vairāk atpalikušajiem Spānijas reģioniem.
Seutas ostas pārvalde apgalvo, ka 2014. gadā aptuveni 2300 krievu jūrnieku katrs savas uzturēšanās laikā pilsētā iztērējuši vidēji 450 eiro. Tas nozīmē, ka togad krievi pilsētā atstājuši vairāk nekā miljonu eiro. Tam vēl jāpieskaita vairāki miljoni, ko Krievijas kara flote samaksā par kuģu apgādi ar pārtiku, ūdeni un degvielu.
Laikraksts El Pais raksta, ka katra kuģa ierašanos anklāvā krievi saskaņojot ar Spānijas Ārlietu ministriju. Avoti diplomātu aprindās izdevumam sacījuši, ka Krievijas karakuģu ienākšana Seutas ostā nepārkāpjot ES sankcijas pret Krieviju, jo uzturēšanās laikā Spānijas teritorijā tie neveicot militāras darbības.
Šādai nostājai nepiekrīt 11 EP locekļi, kuri šomēnes vērsās pie ES ārlietu vadītājas F. Mogerīni, lai noskaidrotu, vai Eiropas Komisija ir informēta par Krievijas karakuģu regulārajām vizītēm Spānijas ostās un vai tas ir savienojams ar ES īstenoto sankciju režīmu pret Krieviju.
Satraukums Gibraltārā
Vēstules iesniedzēju vidū bija arī divi eiroparlamentārieši no Latvijas - Artis Pabriks (Vienotība/Eiropas Tautas partijas grupa) un Roberts Zīle (Nacionālā apvienība/Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
A. Pabriks ceturtdien Dienai apstiprināja, ka marta sākumā grupa eiroparlamentāriešu rakstiski vērsušies pie F. Mogerīni, lūdzot paskaidrot, vai Krievijas karakuģu regulārā piestāšana Seutā nav pretrunā ar ES sankcijām. ES ārlietu vadītāja vēl nav atbildējusi, bet viņai esot dots laiks, sacīja A. Pabriks.
Vaicāts, kāpēc eiroparlamentārieši rīkojas tikai tagad, lai gan ārvalstu medijos ziņas par Krievijas karakuģu vizītēm Spānijas anklāvā parādījās jau vismaz pirms diviem gadiem, A. Pabriks taisnojās, ka «iepriekš neviens par to brēku necēla».
Viņaprāt, Krievijas karakuģu uzturēšanās Seutā nedara godu Spānijai. «Tas ir liels kauna traips Madridei. Pēc būtības krievu karakuģi ostu izmanto kā savu bāzi,» norādīja EP deputāts. «Bez Spānijas līdzdalības Krievijai būtu grūtāk darboties Vidusjūrā.»
Par Krievijas karakuģu biežo viesošanos Seutā satraucas arī Lielbritānijas pārvaldītajā Gibraltārā, kas atrodas tikai 68 kilometrus no šī Spānijas anklāva. «Ir satraucoši, ka Krievija izmanto NATO dalībvalsts Spānijas ostu,» Gibraltāra valdības pārstāvis sacīja portālam TheOlivePress.es. Lielbritānijas Ārlietu ministrija esot informējusi Spāniju, ka Londonai ir iebildumi pret Seutas ostas pieejamību krievu karakuģiem laikā, kad «Krievija rada nestabilitāti Austrumeiropā».
Pazīstamā amerikāņu domnīca Heritage Foundation mudinājusi ASV valdību nosodīt Spānijas rīcību. «Ir nepieņemami, ka ietekmīga NATO dalībvalsts piedāvā atbalstu Krievijas kara flotei laikā, kad Maskava aktīvi mēģina sadalīt Ukrainu un iedragāt Baltijas valstu drošību,» paziņojusi domnīca.