Krīzes sekas jūtamas
PSOE un PP pārmaiņus ir valdījušas kopš 1982. gada, faktiski izveidojot Spānijā divpartiju sistēmu. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2011. gadā uzvarēja konservatīvie un ieguva absolūto vairākumu, pārņemot varu no sociālistiem, kuri bija valdījuši kopš 2004. gada.
Pašreizējā premjerministra Marjano Rahoja vadībā Spānija pārvarēja dziļāko ekonomisko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad eirozonas ceturtās lielākās tautsaimniecības izaugsme pārsniegs 3%.
Tomēr krīzes graujošās sekas ir jūtamas joprojām, jo Spānijā bez darba ir 21% iedzīvotāju darbaspējīgā vecumā, bet jauniešu vidū bezdarbs pārsniedz 50%. Turklāt 2,5 miljoni spāņu ir bez darba tik ilgstoši, ka vairs nevar pretendēt ne uz kādu valsts palīdzību, raksta izdevums The Financial Times.
Sociālekonomiskās problēmas, M. Rahoja valdības pēdējo gadu laikā īstenotā nepopulārā taupības politika un korupcijas skandāli, kuros iepītas abas Spānijas tradicionālās partijas, daudzus vēlētājus mudinājuši atdot savu balsi par citiem politiskajiem spēkiem. Vairākums no viņiem izvēlējušies Podemos un Pilsoņu partiju.
Piedāvā alternatīvu
Tikai 2014. gadā dibinātā partija Podemos izveidojās no ielu kustības, kas ekonomiskās krīzes gados ielās izveda simtiem tūkstošu cilvēku, lai protestētu pret taupības politiku, nevienlīdzību, bezdarbu un korupciju.
Partijas līderis ir 37 gadus vecais bijušais Madrides Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Pablo Iglesiass, kurš ir solījis izbeigt taupības politiku, palielināt minimālo atalgojumu (tas pašlaik ir 648 eiro mēnesī), piešķirt plašākas pilnvaras arodbiedrībām un piemērot augstus nodokļus bagātniekiem.
Podemos, kas ir tuva sabiedrotā Grieķijā pie varas esošajai galēji kreisajai partijai Syriza, pērn notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguva 8% balsu un piecas deputātu vietas EP. Radikālā partija nepiedalījās šogad notikušajās reģionālajās vēlēšanās, bet tās atbalstīti politiķi kļuva par Spānijas lielāko pilsētu - Madrides un Barselonas - mēriem.
Pilsoņu partija izveidojās 2006. gadā Barselonā, lai iestātos pret Katalonijas neatkarības centieniem, bet pēdējā gada laikā tā ieguvusi plašu atbalstu visā valstī, pateicoties 36 gadus vecajam līderim Albertam Riveram, kurš ir pašlaik populārākais politiķis Spānijā.
Liberālā partija piesaistījusi daudzus vēlētājus, kas atbalsta M. Rahoja valdības ekonomisko politiku, bet nav mierā ar abu tradicionālo partiju favorītismu un korupcijas skandāliem.
Dažādi valdības varianti
Aptaujas liecina, ka vēlēšanās lielāko atbalstu iegūs konservatīvie, jo par PP gatavojas balsot 27% spāņu, raksta The Guardian. Tas premjera partijai dotu 120 no 350 deputātu vietām parlamenta apakšpalātā - Kongresā. Pašlaik PP ir 186 deputāti.
Par sociālistiem varētu nobalsot 21% vēlētāju, kas tai dotu 80 deputātu vietas. Tikai nedaudz mazāks atbalsts - 19% - tiek prognozēts Pilsoņu partijai (ap 70 deputātiem), bet Podemos gatavojas atbalstīt 17% (46 vietas).
M. Rahojs, kurš šonedēļ priekšvēlēšanu kampaņas pasākuma laikā saņēma spēcīgu sitienu pa seju no kāda neapmierināta vēlētāja, izteicies, ka stabilas valdības nodrošināšanai gatavs sadarboties ar kādu no konkurējošajām partijām.
Visloģiskākais variants būtu PP un Pilsoņu partijas veidota koalīcija, bet A. Rivera ir paziņojis, ka nestrādās vienā valdībā ar konservatīvajiem. Nav izslēgta iespēja, ka nākamo valdību bez PP līdzdalības veido sociālisti, Podemos un Pilsoņu partija.