Neziņa par bruņutehniku
Ukrainas armijas bruņutransportieri vakar iebrauca Kramatorskas pilsētā, kur otrdien ukraiņu karavīri atguva kontroli pār lidlauku, ko bija sagrābuši promaskaviskie separātisti.
Vietējie iedzīvotāji, sadevušies rokās, centās nepieļaut bruņutehnikas nokļūšanu pilsētā, bet karavīri viņus atspieda malā un izveidoja dzīvo koridoru, caur kuru transports virzījās tālāk.
Savukārt pa netālās kaimiņpilsētas Slovjanskas ielām pārvietojās vairāki bruņutransportieri ar Krievijas karogiem, uz dažiem bija sasēdušies kamuflāžā tērpušies bruņoti vīri, kuriem pie krūtīm bija piespraustas tā sauktās Georga lentītes.
Saņemta dažāda informācija par to, kā tehnika nokļuvusi labi bruņoto separātistu rokās. Vieni avoti apgalvoja, ka daļa ukraiņu karavīru pārgājuši pretējā pusē.
Tomēr Slovjanskā esošais žurnālists Leonīds Rogozins sociālajā tīklā Twitter ziņoja, ka nav manījis nekādas pazīmes par ukraiņu karavīru labprātīgu pāriešanu pie prokrieviskajiem spēkiem. «Es redzēju, kā viņi «zaļo cilvēciņu» pavadībā savāc savas mantas no bruņutransporta,» rakstīja žurnālists.
Ukrainas parlamenta deputāts Sergejs Soboļevs paziņoja, ka Krievijas karogi pie bruņutransportieriem bijusi «kara viltība».
Citi ziņoja, ka bruņutransportu sagrābušas vietējās «pašaizsardzības vienības», kurām pavēles dodot Krievija. Šo informāciju apstiprināja Ukrainas Aizsardzības ministrija, kas paziņoja, ka separātistu rīcībā nonākuši seši bruņutransportieri.
Ukrainas prasības Krievijai
Pirms sarunām Ženēvā, kur paredzējuši ierasties Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un ASV pārstāvji, Ukraina izvirzījusi vairākas prasības Krievijai.
Ukrainas pagaidu valdība Kijevas pārstāvim sarunās - ārlietu ministra pienākumu izpildītājam Andrejam Deščicam - uzdevusi uzstāt, lai Maskava «pārtrauc atbalstīt teroristiskus grupējumus» Austrumukrainā un nosoda tur esošo separātistu rīcību, vēsta portāls Liga.net.
Ukraina arī pieprasīs, lai Krievija atvelk karaspēku no Ukrainas robežas, atceļ Valsts domes lēmumu atļaut karaspēka izmantošanu Ukrainas teritorijā. Kijeva arī vēlas, lai Krievija izved spēkus no anektētās Krimas un atdod pussalu Ukrainai.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš arī plāno piedalīties Ženēvas sarunās, aicināja Kijevu nelietot spēku pret Austrumukrainas dumpiniekiem un ieklausīties viņu viedoklī. Viņš solīja panākt, ka Ukrainas valdība «ar cieņu izturas pret Ukrainas dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju prasībām», tostarp vēlmi pēc valsts federalizācijas.
ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle brīdināja Krieviju par «plašākām ekonomiskajām sankcijām», ja Maskava turpinās destabilizēt situāciju Ukrainā. «Bruņoto grupējumu, arī to, kas Ukrainas teritorijā ieradušies no ārzemēm, koordinētā un profesionālā darbība Ukrainas austrumos atgādina Krimas scenāriju,» sacīja Š. Fīle, ES ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones vārdā uzrunājot Eiropas Parlamentu.
Neskatoties uz situācijas saasināšanos Austrumukrainā, Savienotās Valstis jaunas sankcijas pret Krieviju neieviesīšot agrāk kā pēc Ženēvas sarunām, paziņojis ASV Valsts departaments.