Viena medaļa uz divām
Pirmajā sacensību dienā sasniedzot trīs personiskos rekordus četros startos, L. Ikauniece deva mājienu, ka būs nopietna konkurente Latvijas rekordistei Aigai Grabustei. Par medaļu gan vēl bija pāragri spriest. L. Ikauniece pēc pirmās dienas ar 3657 punktiem ieņēma 7., Grabuste ar 3628 punktiem - 9. vietu. Bija zināms, ka otrajā dienā Grabuste ir spēcīga tāllēkšanā, savukārt Ikaunieces kroņa disciplīna ir šķēpa mešana.
Pēc pēdējā mēģinājuma aiz tāllēkšanas bedres Grabuste palika neizpratnē stāvam. Bija cerēts uz olimpisko A normatīvu (6,75), bet rezultātu ailē palika ieraksts 6,46 metri. Ikauniece atbildēja ar personisko rekordu (6,31), taču piedzīvoja vilšanos šķēpmešanā. Sportistes personiskais rekords ir 53,73 metri, bet pretvējā sanāca tikai 47,32 m. Grabuste uzrādīja sava līmeņa rezultātu (45,85) un pirms 800 metru skrējiena no Lauras atpalika tikai deviņus punktus. Latvietes ieņēma trešo un ceturto vietu. Bija skaidrs, ka savā starpā būs jāsadala bronza.
Grabuste izvēlējās atrauties no konkurentes, sasniedza personisko rekordu, taču arī Ikauniece parādīja raksturu. Pēc finiša Aiga nepiedalījās tradicionālajā atsveicināšanās aplī. It kā esot sāpējusi kāja un bijis jāiet pie ārstiem. Salijusi, bet laimīga. Ikauniece atteicās no organizatoru piedāvātās segas un, ietinusies Latvijas karogā, stāstīja par divās dienās piedzīvoto (skatīt interviju ar Ikaunieci).
Jāmācās no kļūdām
Vidusdistančnieks Dmitrijs Jurkevičs 1500 metru pusfinālā uzrādīja trešo labāko laiku (3:41,45), tādējādi uzjundījot cerības, ka svētdien Latvijai arī varētu atspīdēt viena medaļa. Finālskrējienā 450 metru pirms finiša Dmitrijs pārvietojās uz pirmo pozīciju, taču noturēt vadības grožus nespēja. Jurkevičs ieņēma sesto vietu ar laiku 3 minūtes un 47,36 sekundes. Turcijas skrējēju Ilhamu Tanui Ezbilenu diskvalificēja. «Nepietika spēka. Turpmāk zināšu, ka 350 metrus esmu spējīgs ātri skriet, bet 450 - vēl ne. Mans plāns īsti nebija skriet pa priekšu. Tagad jau zinu, ka tā bija kļūda, bet man priekšā bija astoņi skrējēji aizņēmuši gandrīz četrus celiņus. Skrējienā nav laika daudz domāt. Uzskatu, ka kopumā izvēlētā taktika bija pareiza, jo atkal bija grūstīšanās.» Pēc pusfināla Jurkevičam uz apakšstilba bija pat ar naglu kurpi ievilkta asiņaina svītra. «Jāmācās no kļūdām,» secināja Jurkevičs.
Klusa cerība par pjedestālu bija arī skrējējai Poļinai Jeļizarovai 3000 metru kavēkļu distancē. Tāpēc arī pēc finālskrējienā iegūtās sestās vietas Jeļizarova bija strikta. «Neesmu apmierināta.» Jeļizarova atzina, ka trūkst vēl šāda līmeņa sacensību pieredzes. «Bija grūti. Es skrienu, man priekšā ir konkurente, un es neredzu, kur ir barjera. Tāpēc arī pirms katra šķēršļa nācās gandrīz vai apstāties. Pēdējos divus gadus nebiju startējusi augsta līmeņa mačos, turklāt sasitu roku, jo ar elkoņiem bija stumdīšanās.» Vaicāju - kuras tad ir Eiropā rupjākās skrējējas? «Krievietes bija ļoti aktīvas,» norādīja Jeļizarova un piebilda: «Nākotnē būs jācenšas pielāgoties. Ir man vēl daudz jāstrādā, jo pēc tehniskā izpildījuma skrējiens bija garām. Pirms katra šķēršļa tipināju. Nezinu, laikam nebija koncentrācijas.»
Dāmām arī nelidoja
Piektdienas vakarā nepiepildījās cerības, ka dāmu šķēpmešanas finālā kvantitāte transformēsies kvalitātē. Trīs Latvijas šķēpmetējas neuzrādīja savus labākos sezonas rezultātus. «Vieta mani apmierina, tikai rezultāts varēja būt nedaudz labāks. Cerēju, ka spēšu izpildīt olimpisko spēļu A normatīvu (61,00 metru - aut.). Tad varētu mierīgi gatavoties Londonai. Tagad vēlreiz būs jāiespringst,» skaidroja 6. vietas ieguvēja Sinta Ozoliņa-Kovala.
Latvijas rekordiste Madara Palameika augstākajam līmenim pieticīgo rezultātu 56,82 metri pamatoja ar nespēju sacensību laikā saglabāt iekšējo mieru. Jaunākā izlases dalībniece Līna Mūze savu jau bija sasniegusi ar iekļūšanu finālsacensībās.