Savukārt likuma un kārtības normas mūsdienās nāk no rietumu puses, kur šprote ir tikai brētliņa, nevis kaut kādas tur sentimentālas atmiņas un noteiktas garšas kvalitātes standarts. Tāpēc cilvēkiem Briselē ir bezcerīgi apelēt, cik tas ir garšīgi un zeltaini skaisti, ka kūpinātajām zivtiņām ir vismaz piecas benzopirēna vienības, bet vēlams pat visas astoņas. Kas mums ir siekalošanos veicinošs nosacījuma reflekss, tas viņiem - apkarojams kancerogēns. Tās ir divas valodas, kurām nav lemts saprasties.
Cita lieta, ka vēsturisku īpatnību dēļ konkrētais brētliņu un reņģu izstrādājums Latvijā kļuvis par veselu nozari. Turklāt, kas krīzes un budžeta mocību apstākļos nav mazsvarīgi, par dzīvotspējīgu nozari ar stabilu noietu - ja vien par eiropiešu veselību rūpēties atbildīgās personas izdotos pārliecināt par šā konkrētā produkta unikālumu. Uz to tad arī jāspiež. Ja etniskā dzīvesveida īpatnību dēļ pasaulē mēdz pievērt acis pat uz dažu saudzējamu kustonīšu slaktēšanu, tad mums, lūk, ir šāda eksistenciāli svarīga īpatnība, un bez benzopirēna - nu nekādi!