Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) ir uzsvēris, ka visiem ar 2013. gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām saistītiem likumiem ir jābūt pieņemtiem līdz šā gada beigām. Tiesa, ir viens izņēmums - grozījumi pašvaldību likumā, kas nosaka amatu savienošanas ierobežojumus deputātiem, kuri nevarēs vienlaikus strādāt pašvaldības administrācijā, vadīt tās iestādes, būt kapitālsabiedrību valdēs, ja pašvaldībai tajā pieder vairāk nekā puse kapitāldaļu. Šo likumprojektu Saeima plāno decembrī izskatīt 2. lasījumā, bet galīgajā lasījumā pieņemt janvārī. Taču par projektu koalīcija ir vienojusies, un tā sagatavošanā piedalījusies arī LPS. E. Sprūdžs, kura priekšlikumi tika iesniegti Saeimā jau atvērtā likumā, bija vēlējies liegt būt par domes deputātiem arī skolu direktoriem vai kultūras namu vadītājiem. Vairāki vietējie līderi šo ierosmi atbalstīja, jo šo pašvaldību iestāžu vadītāju ievēlēšana domē nereti rada priekšrocības viņu pārstāvētajai iestādei.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tomēr nolēma noteikt, ka deputāta amata savienošanas ierobežojumi neattieksies uz izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka skolu direktoriem nebūs jāatsakās no sava darba ievēlēšanas gadījumā. E. Sprūdžs teica, ka, viņaprāt, nav pareizi uz dažām grupām attiecināt izņēmumu, bet, «ja tā ir cena, lai būtu vismaz šie ierobežojumi, tad kompromiss ir pieņemams». Ir ierosināts noteikt, ka izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji nevarēs vadīt pašvaldības komiteju, kuras kompetencē ir minētie jautājumi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece Ilze Jurča šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē norādīja, ka pretējā gadījumā projekts zaudē jēgu, ja pastāv šie izņēmumi, jo likumprojekta mērķis ir nodalīt lēmējvaru no izpildvaras.
Projekta apspriešanas laikā komisijas sēdē Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars, kurš bija arī projekta sagatavošanas darba grupā, norādīja uz riskiem, ko var paredzēt, - partiju «lokomotīves jeb viltotie zaķi», kuriem būs jāizvēlas saglabāt vadošu amatu vai kļūt par deputātu, noliks mandātu, bet būs ievilkuši sarakstu domē. Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis atgādināja, ka jau 2009. gadā šī parādība bija ļoti izplatīta - vēlēšanās kandidēja daudzi bijušie pagastu priekšsēži, kuri pēc tam atteicās no mandāta, lai varētu vadīt pagastu pārvaldes, - šo un domes izpilddirektora amatu arī nevar savienot ar deputāta darbu. Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs (SC), kura vadītajā pašvaldībā liela daļa deputātu savieno amatus domē un pašvaldības administrācijā, iestāžu vadībā vai kapitālsabiedrību valdēs, ir pret šādām izmaiņām, atsaucoties uz šo cilvēku kompetenci. Uz jautājumu, vai likuma izmaiņas neradīs grūtības nokomplektēt kandidātu sarakstu, jo lielākā daļa SC sabiedroto - partijas Gods kalpot Rīgai! - biedru ir saistīti ar darbu pašvaldībā, N. Ušakovs atbildēja, ka esot gluži pretēja situācija - domes koalīcija ir tik populāra, ka uz vietām sarakstā ir ļoti liela konkurence.