Proti, pēc viņas teiktā, šajā teicienā jau ar gudru ziņu iekodēta norāde par Latviju kā zaļu valsti. Taču zaļa valsts mēs būsim tikai tad, ja mūsu zemīti klās meži, bet ar tiem mēs varēsim būt bagāti tikai tad, ja visi kopā tos kopsim, stādīsim un atjaunosim.
Kāpēc Latvijā ik gadu tiek stādīti meži?
Mežs ir nozīmīgs Latvijas resurss, par kuru jāgādā. Tieši tāpēc, lai mēs izveidotu kvalitatīvus nākotnes mežus, pie tā ir jāstrādā. Turklāt izcirtumi, ja tos neapstāda mākslīgi, paši ar priedēm un eglēm neaizaug. Parasti dabiski šajos izcirtumos sāk augt lapu koki. Visbiežāk tieši apses, kuras ne vienmēr izaug pietiekami labas, jo lielus bojājumus tām rada meža dzīvnieki, kuriem tieši šis kociņš šķiet ļoti, ļoti garšīgs. Līdz ar to nocirstā meža vietā skaistu un kvalitatīvu mežu iegūsim tikai tad, ja to atjaunosim. A/s Latvijas valsts meži ik gadu viena nocirstā kociņa vietā iestāda trīs jaunus. Piemēram, ja nocērtam ciršanas vecumā apmēram 600 koku uz hektāru, tad vietā hektāra platībā iestādām 3100 priežu vai 2100 egļu.
Cik daudz koku šogad Latvijas valsts mežos plānots iedēstīt?
Šajā gadā Latvijas valsts mežos plānots iestādīt 24 miljonus kociņu, kas ir apmēram tikpat daudz kā pagājušajā gadā. Šobrīd jau esam iestādījuši vairāk nekā 18,5 miljonus koku, un var teikt, ka lielākā daļa darba ir paveikta. Kokus sākām stādīt aprīlī, jo pavasaris ir pats labvēlīgākais laiks to stādīšanai - tie ātrāk aug, ja tos iedēsta vēl pirms lapu plaukšanas. Ja kokus iedēsta vēlāk, arī tad, kad lapiņas jau saplaukušas tik lielas kā peļu austiņas, kokiem ieaugt mežā kļūst sarežģītāk, jo sulu cirkulācija ir sākusies.
Ar kādiem kokiem mežs šogad tiek papildināts, un tieši kur tos stāda?
Pamatā lielākoties apstādām kailcirtes, respektīvi, jaunie kociņi tiek iedēstīti tur, kur novākta raža. Nedaudz stādām arī zem izlases cirtēm, jo ne vienmēr mežs atjaunojas tā, kā mēs vēlētos. Tāpat nedaudz papildinām jaunaudzes, kur dažādu iemeslu dēļ iepriekš iedēstītie kociņi aizgājuši bojā. Taču, kopumā ņemot, var teikt, ka 95% no tiem stādiem, ko ik gadu iestādām, aiziet kailciršu apmežošanai. No koku sugām stādām gan egles, gan priedes, gan bērzus, gan arī citus lapu kokus. Šogad līdz šim jaunās priedītes esam iestādījuši 2,5 tūkstošu hektāru platībā, eglītes - 2,2 tūkstošu hektāru platībā, bet bērzus - 450 hektāru platībā. Citu koku sugas, piemēram, melnalkšņus un ozolus, šajā gadā esam iestādījuši 50 hektāru platībā.
Kāpēc visvairāk stāda tieši priedes un egles?
Galvenokārt tiek stādītas priedes un egles, jo pirmkārt, valsts pārziņā jau vēsturiski vairāk ir to mežu, kuros aug šie koki, otrkārt, ar šīm divām skuju koku sugām daudz strādāts tieši selekcijas ziņā. Tas nozīmē, ka šie stādiņi, kas speciāli audzēti plantācijās, ir paši labākie. Proti, tie speciāli izveidoti tādi, kas ātrāk aug un dod lielāku mežaudzes krājas pieaugumu uz hektāru. Bērzi Latvijas valsts mežos tiek stādīti mazāk, jo tie ļoti labi atjaunojas dabiski, kā to paši varam novērot dabā. Turklāt bērzu selekcija vēl nav tik ļoti tālu attīstījusies, kaut gan Latvijas valsts meži pamazām sāk mežu atjaunošanu arī ar mākslīgi audzētiem bērziem. Uzņēmums ir ierīkojis nelielas bērzu plantācijas sēklu ieguvei zem plēves, lai mēs nākotnē varētu iegūt kvalitatīvus bērzu stādus. Taču nebūt ne visi meži tiek apstādīti ar mākslīgi audzētiem koku stādiem, valsts mežos daudz platības tiek atvēlēta arī dabiskai ataudzei.
Kur tiek audzēti koku stādiņi, un cik ilgi tiem jāaug, līdz tie tiek iedēstīti mežā?
Stādiņus izaudzējam paši, un no sēkliņas jauno koku varam izaudzēt ātri. Pamatā stādus audzējam pēc jaunajām tehnoloģijām. Priedi mežā stādām kā ietvarstādu, tas nozīmē - sākumā gadu vai divus jaunais kociņš aug podiņā. Egles stādam pirms iedēstīšanas mežā uzlabojam sakņu sistēmu. Tas nozīmē, ka egle pirmo gadu tiek audzēta podiņā, bet pēc tam izstādīta laukā, un, kad tā sasniegusi divu gadu vecumu, kociņš tiek iestādīts mežā.