Pīlādžu burka savējiem
Sestdienas rītā «pēc smagas slimības mūžībā aizgājis ilggadējais līvu tradīciju kopējs, folkloras kopas Skandinieki dibinātājs Dainis Stalts (3.01.1939.-12.04.2014.)», ziņo lībiešu valodas un kultūras portāls Livones.net.
«Mīļi, silti… labajam cilvēkam Dainim, kurš aizstāvēja, saudzēja, saglabāja, atbalstīja, zināja, saprata, mierināja, palīdzēja,» mūsdienu populārākajā «avīzē» Facebook raksta dziedātāja Ieva Akuratere. Rindojas draugu, laikabiedru un arī ģimenei svešu cilvēku līdzjūtības, uzmundrinājuma vārdi un paldies. «Par labiem darbiem», «par labi un taisni noietu ceļu». Cits atminas pīlādžu burku, ko ģimene iedevusi līdzi pēc ciemiem. 7. aprīlī Julgī un Dāvis Stalti caur FB sūtīja video - sveicienu no tēva. «Trīs reizes Melnā dāma ar izkapti pienāca klāt un pagāja garām, nekas nesanāca, un tas ir pateicoties jums visiem, kas piedomāja par mani. Paldies sirsnīgs,» guļot slimnīcas gultā, ļaudīm pateicās Dainis Stalts, kurš vienmēr bijis sabiedrības centrā un nav vairījies publisku runu.
Puiši pie diviem metriem
Dainis Stalts dzimis Rīgā 1939. gadā, ģimenē, kurā, par spīti realitātei, padomju Latvija nepastāvēja. Viņa senči cēlušies no Vidzemes līviem - māte no Salacas, bet tēvs no Gaujas līviem. Ģimenē svarīga bijusi folklora, un jau skolas laikā viņš interesējās par folkloru, apzinoties, ka tas ir veids, kā okupācijas apstākļos celt pašapziņu. Tā kā vidējo brāli sauca Līgo (no līvu valodas - lai top!), īpaša tradīcijā ģimenē vienmēr bijusi vasaras saulgriežu svinēšana. Māte bērnībā bērniem dziedājusi arī karavīru dziesmas.
Dainis Stalts beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, studējis bioloģiju Latvijas Universitātē. Bijis galvenais speciālists folkloras jautājumos Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā; ievēlēts par 5. un 7. Saeimas deputātu, kā arī vairākus sasaukumus bijis Rīgas domes deputāts. Dainis Stalts darbojies LNNK, bijis Līvu savienības vecākā vietnieks, Latvijas Radio veidojis raidījumus No tautas krātā dziesmu pūra un Izstaigāju līvu zemi. Dainis Stalts darbojies lībiešu ansamblī Līvlist, pēc tam 1976. gadā kopā ar dzīvesbiedri Helmī Stalti dibinājis folkloras draugu kopu Skandinieki un bijis tās mākslinieciskais vadītājs. Dainis Stalts bijis Starptautiskā folkloras festivāla Baltica mākslinieciskās padomes loceklis, svētku režisors. Ekspedīcijās apceļota visa Latvija.
Šogad Daiņa Stalta 75. dzimšanas dienā Gita Lancere, kas turpina kopt folkloras tradīcijas radio, raidījumā Mūsu leģendas atskaņoja 1995. gadā tapušu interviju. «Kā šodien atceros, apsēdos pie basa kokles, un man līdzi bija kaudze ar karavīru dziesmām,» folkloras draugu kopas Skandinieki dzimšanas brīdi 1976. gada 11. novembrī radiopārraidē atcerējās pats Dainis Stalts. Puišus viņš esot gribējis nolasīt «pie diviem metriem, lai ir arī skats», un tā arī sanācis.
Sagatavo trīs karogus
Daiņa Stalta folklorista un politiķa darba mūžs vainagots ar vairākiem augstiem apbalvojumiem: 1995. gadā viņš iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku; 2004. gadā saņēmis Lielās Folkloras gada Dižo balvu par izcilu un nesavtīgu veikumu tradicionālās kultūras aizsardzībā, popularizēšanā un saglabāšanā. Pateicoties Daiņa Stalta uzstājībai un neatlaidībai, Līvu laukumā kopš 2006. gada uzstādīta Līvu sakrālā kopija.
Nebūtu pārspīlēti teikt, ka atmodai Latvijā lielā mērā ir tieši Daiņa un Helmī Staltu seja. Dokumentālajos arhīvu kadros iemūžināts stalts pāris tautastērpā, kas ar saviem domubiedriem Skandiniekos un tolaik mazajiem bērniem lepni gāja visiem pa priekšu kā viena liela ģimene, atdodot cilvēkiem zaudētās harmonijas un stabilitātes sajūtu. Latvijai liktenīgajā 1988. gadā Dainis Stalts kļuva par atmodas Saucēju vārda tiešā nozīmē. Latvijā pirmoreiz notika Starptautiskais festivāls Baltica. Staltam tajā ir īpaša loma. Nezinot, kāda būs reakcija, Stalts bija sagādājis veselus trīs karogus, un to nebija pat teicis pasākuma organizatoriem - dzejniecei Mārai Zālītei un režisoram Pēterim Pētersonam. Tā Sporta pils centrā 1988. gadā pēc ilgajiem okupācijas gadiem atkal tika pacelts sarkanbaltais karogs. No Jāņa Akurātera mantoto karoga kātu Dainis Stalts bija apvijis ar lenti līvu karoga krāsās. «Rīgā uzstājāmies reti, jo čekas modrā acs nenolaida no mums savas plakstu vēdas. Kad atjēdzās, bija jau par vēlu. Visās Latvijas malās jau bija saradušies mūsu ceļa gājēji. Ar saviem karogiem lepni soļojām no Sporta pils līdz Doma laukumam,» gandrīz divdesmit gadu senā radiointervijā atcerējies Dainis Stalts.
Tur sēž teicēja
Daini Staltu par savu skolotāju dēvē gan Ilga Reizniece, gan Andris Kapusts - redzamākie tradicionālās kultūras kopēji, sākot no 80. gadiem līdz pat šodienai. «Viņš ir viens no maniem dzīves skolotājiem tieši jaunības posmā, kurš mani ļoti iedvesmoja. Viņam bija divas lietas no Dieva - uzvārds un staltā stāja - attieksmē pret visu, ne tikai tautas vērtībām,» atceras Andris Kapusts. Vārds Dainis, kas asociējās ar latviešu dainām un uzvārds Stalts licis tolaik jaunajam folkloras izzinātājam Daini Staltu uztvert kā «Dieva sūtītu Mesiju». Viņš atceras epizodi, kas raksturo Daiņa Stalta Dieva doto intuīciju. Reiz kādā lauku pētījuma ekspedīcijā Stalts pieturā ieraudzījis sieviņu un teicis: «Tur sēž teicēja.» Lūdzis pieturēt. Jaunieši bijuši patiesi pārsteigti, kad Stalts pieturā ar nejauši sastapto teicēju pavadījis pusotru stundu. «Ļoti aizkustināja viņa patriotiskā nostāja, kuru toreiz ne katrs vēl atļāvās,» saka A. Kapusts.
Lai arī pēdējos gadus attiecības vairs nav bijušas tik tuvas un ne vienmēr piekritusi Daiņa Stalta uzskatiem, Ilga Reizniece saka, ka «vienmēr ļoti augstu vērtējusi Staltu kā cilvēku ar stipra gara spēku». Bet tikpat viņas atmiņās Staltu raksturo arī lieliska humora izjūta, mīlestība un labestība, kā arī grāmatas cienīgas ģeniālas idejas, ar kurām viņam vienmēr bijusi pilna galva. «Viņš nebija viens no atmodas darbiniekiem, kā tagad raksta medijos. Viņš ir īpašs. Absolūti izcils cilvēks. Bieži vien bērni mēdz novērsties no «vecāku lietas», ja viņi to darījuši ļoti intensīvi. «Acīmredzot vecāki pratuši dzīvot tā, lai bērni turpina,» - Ilgai Reizniecei tā šķiet liela vērtība.
«Atminiet(i) labi ļaudis, cik augšā(i), cik zemē,/ Cik augšā(i) sīku zvaigžņu, cik zemē(i) akmentiņ',» tautasdziesmu dzied Stalta plašā, stiprā balss. Joprojām.
Atvadīšanās no Daiņa Stalta notiks 22. aprīlī no plkst. 11 līdz 13 Mazajā ģildē, plkst. 14 - Krematorijā. 17. aprīlī plkst. 15 kinoteātrī K.Suns notiks piemiņas kinoseanss.