Pretēji Latvijas nostājai Ē. Šmuksts skaidru attieksmi pret notiekošo Ukrainā vis nepauž. «Mēs nevaram atbalstīt ne vienu, ne otru, mēģinām pēc iespējas saglabāt neitralitāti. Šajā situācijā ekonomiski esam ieguvēji. Tagad galvenais ir to izmantot,» viņš saka un piebilst, ka jau ir piesaistītas metāla kravas un rezultāts būšot redzams, sākot ar maiju.
Arī Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka notiekošais Ukrainā loģistikas nozarē radījis pozitīvu izaugsmi. SM pārstāve Līga Līce teic, ka lielākais progress vērojams kopš marta. Jaunākie dati par pirmajiem trim šī gada mēnešiem parāda, ka kopējais dzelzceļa tranzīta kravu apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu pieaudzis gandrīz par 11%. Tranzīta apjoms caur ostām pieaudzis vēl straujāk - teju par 14%. Ostās ķīmisko beramkravu apjoms palielinājies teju par 89%, jēlnaftai - par 125%.
To, ka Latvijas tranzīta nozare cenšas gūt ekonomisku labumu pašreizējā situācijā, apliecina arī fakts, ka nupat notikušajā starptautiskajā izstādē TransRussia Maskavā Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas izstādes atklāšanā un konferences panelī piedalījās amatpersonu līmenī. Kā neoficiāli uzzināja Diena, saistībā ar notikumiem Ukrainā no dalības atteicās abu pārējo Baltijas valstu amatpersonas. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss Dienai gan norādīja, ka uz TransRussia nav braucis, jo tieši tajā laikā notikušas smagas sarunas par budžetu. Ministriju pārstāvēja valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. «Šis ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, kas veltīts sadarbībai ar Krieviju. Tādā veidā mēs sevi pozicionējam kā labus un uzticamus sadarbības partnerus. Uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvi. Nevienā brīdī nebija šaubu, vai ministrijas pārstāvjiem būtu šeit jāpiedalās, jautājums bija vienīgi par to, kādā līmenī pārstāvniecība būs,» Dienai atklāja K. Ozoliņš.
Krievijas Federācijas Valsts domes deputāts, Transporta komitejas pārstāvis Aleksandrs Starovoitovs sarunā ar Dienu neslēpa gandarījumu, ka izstādē ministriju līmenī Latvija tomēr tika pārstāvēta: «Jautājums par to, cik nozīmīgas ir attiecības ar Latviju, ir nevietā, jo mūsu valstis vienmēr ir ļoti cieši sadarbojušās. Kravu pārvadājumi katru gadu pieaug. Krievija 2012. gadā iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un šim apstāklim ir liela nozīmē arī mūsu valstu attiecībās, mūsu ekonomiskajā attīstībā. Esmu pārliecināts, ka ar katru gadu ekonomiskās attīstības tempi pieaugs, un ceru, ka mūsu attiecības harmoniski attīstīsies,» sacīja A. Starovoitovs.
Ne izstādē, ne konferencēs politiskais fons nebija jūtams, tikai dažās prezentācijās Ukrainas jautājums tika iezīmēts kā komats, aiz kura skaidra turpinājuma pagaidām vēl nav. Ukrainas delegācija pasākumā netika pārstāvēta, izstāžu stendu tai faktiski nebija. Kā novēroja Diena, individuāli bija ieradušies Odesas ostas un Kijevas dzelzceļa pārstāvji. «Mēs katru gadu braucam uz šejieni, meklējam partnerus. Šogad nebijām rēķinājušies ar to, ka Krievijas tirgus mums būs slēgts, tāpēc meklējam sadarbības partnerus no citām valstīm,» Dienai atklāja Kijevas dzelzceļa pārstāve. Viņa neslēpa, ka notiekošais ir pamatīgi iedragājis biznesa vidi: «Neprātīgā ātrumā krītas kravu apjomi. Dažādu iemeslu dēļ kravu organizētāji baidās braukt caur Ukrainu. Es ļoti ceru, ka situācija nostabilizēsies un viss nokārtosies.» Uz jautājumu, vai ir kaut kādi signāli, kas iezīmētu aptuveno laiku, kad situācija varētu nostabilizēties, viņas balsī bija jūtama ironija: «Tas notiks tad, kad Krievija nomierināsies. Pieļauju, ka pēc prezidenta vēlēšanām 25. maijā.» Detalizētāk dzelzceļa pārstāve notiekošo nekomentēja, tas esot politiķu jautājums.