Pirmkārt, ražas gadam ir nozīme gadījumā, ja gatavojaties šo vīnu glabāt vēl daudzus gadus. Ja būs bijis labs gads, vīns nogatavosies lēnāk un tikai pēc ilgāka laika pilnībā parādīs, uz ko ir spējīgs. Ja gads būs bijis ne tik labs, tad vīns nogatavosies straujāk, taču tas nekad nesasniegs tos garšas augstumus, līdz kādiem bija ticis labā gadā. Un tagad uzdodiet paši sev jautājumu - cik jums ir būtiski tas, ka vīns būs lielisks pēc desmit gadiem vai arī ne perfekts, tomēr jau pēc pieciem gadiem? Cik daudzi no jums ir gatavi nopirkt vīnu un pēc tam to vēl daudzus gadus glabāt? Man šķiet, ka tādu cilvēku ir pavisam maz. Ja tā, tad kāda vairs nozīme tam, kāds bijis konkrētais ražas gads. Tieši tāpēc 90% no vīniem pasaulē tiek izdzerti jauni, tiem nesasniedzot garšas maksimumu.
Otrkārt, gan maize, gan piens, krējums un citi pārtikas produkti mūsdienās ir kļuvuši par industriālu un rūpniecisku produktu. Arī vīns nav izņēmums. Lai apmierinātu mūsu vēlmes pēc garšīga un cenas ziņā pieņemamāka produkta, vīndari izmanto dažādus tehniskus paņēmienus, kas palīdz arī sliktas ražas gadā saražot pietiekami labu vīnu.
Daudz svarīgāks par labu ražas gadu man šķiet ražotāja vārds un reputācija. Labs vīndaris vienmēr domās par to, lai līdz pircējam nonāktu kvalitatīvs produktus. Arī tādā gadījumā, ja prece būs domāta plašam pircēju lokam, nevis tikai izmeklētai publikai. Pēdējos vīna svētkos Konventa sētā man izdevās pagaršot kādu vīnu, kas apliecina šo uzskatu. Runa ir par tāda slavena Itālijas ražotāja kā Tommasi dzirkstošo vīnu, kas gatavots no klasiskajām šampanieša vīnogu šķirnēm 'Pinot noir' un 'Chardonnay'. Vīns ir labi sabalansēts, burbuļi skaisti un vienmērīgi. Patīkami, klasiski citrusaugi, āboli. Lai arī tas nav ļoti sarežģīts, tomēr uz mani atstāja ļoti labu iespaidu. Tāpēc nolēmu nedaudz vairāk painteresēties par šo vīnu. Izrādījās, ka tas tapis nevis pēc klasiskās šampanieša metodes, bet gan, līdzīgi kā mūsu Rīgas šampanietis, izmantojot daudz lētākās rezervuāru metodes. Atšķirība starp šiem abiem dzērieniem ir milzīga. Tommasi garšu no šampanieša šķīra tikai pavisam neliels solis. Ilgus gadus uzskatīju, ka ar šādu tehnoloģiju neko sakarīgu panākt nevar. Es kļūdījos. Izrādās, ka labs ražotājs var izdarīt visu.
Daudzus gadus es arī uzskatīju, ka labus baltvīnu var pagatavot tikai zemēs ar vēsāku klimatu. Karstajās zemēs baltajās vīnogās uzkrājas daudz cukura, un vīni bieži ir pārāk nelīdzsvaroti ar izteiktu alkoholu garšā. Tā domāju līdz brīdim, kad pirmo reizi nogaršoju Sicīlijas baltvīnu. Tad sapratu, ka labs ražotājs perfekti izmanto saules pārpilnību, lai radītu interesantus baltvīnus. Šāda laba Sicīlijas stila paraugs ir Tenuta Rapitalￃﾠ Casali Catarratto Chardonnay. Ogas tiek audzētas augstu kalnos, kur gaiss ir vēsāks, savukārt izturēšana uz rauga nogulsnēm tam piešķir nobrieduša it kā ozolkokā izturēta vīna stilu. Tomēr vīns ir svaigs, ar ziediem un citrusaugļiem smaržā. Šis vīns apgāž vēl vienu stereotipu, jo labāk derēs ar ceptu, ne pārāk piparotu gaļu, nevis zivīm vai salātiem.