Savulaik politiķu un ekspertu aprindās manāmu viļņošanos izraisīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atzinums, ka fonda tradicionālā recepte valstīm to ekonomiku sakārtošanā izrādījusies, teiksim tā, nepilnīga. Proti, ka izdevumu samazināšana ekonomikas lejupslīdes situācijā var draudēt ar šīs lejupslīdes padziļināšanu un/vai paildzināšanu. Faktiski SVF atzina savu pieņēmumu nepilnīgumu, tas - ņemot vērā šīs organizācijas ietekmi - kādu brīdi likās varen pikanti, tomēr galu galā tika novērtēts pozitīvi, kā spēja nebūt vienmēr vienīgajiem gudrajiem.
Politiķi tradicionāli demonstrē apbrīnojamu elastību, kad jāpaskaidro, kāpēc netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi - te budžeta stāvoklis izrādījies sliktāks, nekā domāts, te globālais tirgus sagrāvis labi domāto utt. Tajā pašā laikā par dažām tēmām tautas pārstāvji ir iecirtīgi un par korekcijām runā nelabprāt.
Piemēram, valdības daudzkārt pieteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes pazemināšana. Skaidrs, ka jebkura nodokļu samazināšana solās būt populāra, tomēr konkrētajā gadījumā noteiktais mērķis sadūries ar pretargumentiem pašā valdošajā koalīcijā. Dienas lasītāji varbūt pamanījuši, ka, piemēram, Nacionālās apvienības viens no inteliģentākajiem ekonomistiem Roberts Zīle neslēpj, ka pareizāk būtu bijis - ja vēlamies samazināt ienākumu lielo nevienlīdzību - paaugstināt neapliekamo minimumu, nevis pazemināt IIN likmi, kas visvairāk dod sabiedrības pārtikušajai daļai. Nu arī viens no premjera partijas ekonomiskās politikas veidotājiem, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj iespēju, ka IIN vispārējo pazemināšanu varētu apturēt, to tālāk pazeminot tikai grupām ar mazākiem ieņēmumiem.
Acīmredzot situācija ir nobriedusi, lai saukli «samazināt IIN par 5%» koriģētu, turklāt iespējamie iebildumi tam neliekas nepārvarami. Divas dažādas IIN likmes būšot grūti administrēt. Pirmkārt, nevajag noniecināt VID iemaņas, otrkārt, ir taču valstis, kurās ir progresīvais IIN, tomēr tās nez kāpēc spēj to iekasēt. Progresīvais IIN neko nedos, jo nodokļu maksātāju turīgākais «gals» izmantos tā rīcībā esošos ekspertus, lai tāpat izšļūktu cauri. Tas tā varētu būt, ja runa būtu par progresivitāti «uz augšu» - piemēram, kad kāds uzzina, ka būs jāmaksā 30 vai 35% likme. Zaķa apspriestajā gadījumā turīgākajiem likme vienkārši netiktu pazemināta. Respektīvi, ja nerunājam par slāni, kurš principā negrib maksāt - arī 24% likmi - jaunai motivācijai maksājumus «optimizēt» nevajadzētu rasties.
IIN samazināšanas idejas autore Reformu partija (RP) uz Zaķa izteikumiem reaģēja noraidoši, apgalvojot, ka labāk progresivitāti pielāgot nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Tomēr problēma varētu būt tad, ja NĪN dažādu likmju piemērošanu atstātu pašvaldību ziņā - cilvēkam ar labiem sakariem pārliecināt pašvaldības vadību par savu nespēju maksāt augstāku NĪN likmi, šķiet, ir vieglāk, nekā stīvēties ar visā valstī funkcionējošu sistēmu. RP jāsaprot, ka tās idejas par IIN samazināšanu koriģēšana, precizēšana nenozīmē politisku sakāvi, partijas ideoloģijas nodevību utt. RP guru nodokļu jautājumos Vjačeslavs Dombrovskis kā pasniedzējs un pētnieks noteikti zina, ka visām situācijām nemainīgi noderīgas vienas patiesības nav - tikpat produktīvi, cik RP startēja ar nodokļu politikas izmaiņu idejām, partija var bagātināt sākotnējā plāna pārskatīšanu.