Pieteikšanās uz KNAB direktora amatu noslēdzās otrdien. Dalību konkursā ir apstiprinājuši vēl trīs kandidāti - bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, kā arī Latvijas Juristu apvienības vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Rihards Bunka. Par viņa piedalīšanos konkursā otrdien ziņoja aģentūra LETA, kam R. Bunka iepriekš sacījis, ka par kandidēšanu izšķīries pēc politiķu pamudinājuma. Jāatgādina, iepriekš R. Bunka ir bijis arī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks.
Kandidātus vērtēs Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa vadītā atlases komisija, kurā vēl ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets. Par komisijas izvirzīto pretendentu pēc tam lems valdība, bet galīgais lēmums jāpieņem Saeimai. Oficiāli paredzēts publiskot tikai to personu vārdus, kuri būs izvirzīti uz otro kārtu, un tas būs 1. novembrī. Savukārt uz otro kārtu izvirzītos kandidātus paredzēts izvērtēt līdz 10. novembrim. J. Streļčenoka pilnvaras amatā beigsies 17. novembrī.
Saeimas valdošo partiju pārstāvji, nevēloties ietekmēt konkursa komisijas darbu, no komentāriem atturas. Taču neoficiāli divu valdības partiju politiķi atzina, ka no publiski zināmajiem kandidātiem labākās atsauksmes esot dzirdētas par H. Laidiņu, «tikai viņš jau ir pensijā». Izdienas pensijā H. Laidiņš devās pērn 54 gadu vecumā. LETA, citējot Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža atsauksmi, norāda, ka H. Laidiņš, pildot Valsts policijas Zemgales reģiona priekšnieka pienākumus, ir piedalījies noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, ieskaitot nodarījumus, kas saistīti ar korupciju. Viņam piemīt arī prasme organizēt komandas darbu.
Taču lielāka sabiedrības uzmanība bijusi pievērsta bijušajam iekšlietu ministram M. Gulbim, kuru savulaik amatā deleģēja Jaunais laiks, bet pēdējā politiskā pieredze viņam ir saistīta ar Latvijas Reģionu apvienību. M. Gulbis Dienai sacīja, ka aktīvajā politikā vairs neesot un viņam arī neesot nekādu politisko mērķu. Uz KNAB vadītāja amatu M. Gulbis nolēmis kandidēt, redzot, ka valstī korupcijas apkarošana nesekmējas un ir novājināts biroja operatīvās darbības bloks. Kandidātiem ir jābūt arī ar labu reputāciju. Uz vaicāto, kā uz bijušā politiķa novērtējumu varētu atsaukties tas, ka viņš agrāk bija interesants dzeltenajai presei, M. Gulbis uzsvēra - tas bijis pirms desmit gadiem, bet tagad viņa dzīve ir būtiski mainījusies. Bijušais ministrs pārcēlies uz laukiem un ir bioloģiskās zemnieku saimniecības īpašnieks. Viņš cer būt starp tiem, kurus izvirzīs uz konkursa otro kārtu, un piekrīt, ka arī H. Laidiņš esot cienījams kandidāts.
Tagadējam KNAB priekšniekam J. Streļčenokam gan ir viena priekšrocība - tribīne, kuru viņš var izmantot arī, lai atspēkotu iestādei veltītos pārmetumus. To J. Streļčenoks darīja arī otrdien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē. Providus pētnieks Valts Kalniņš atzina, ka viņu satrauc sabiedrības zemā uzticība KNAB, «bet, ja iestāde nebauda uzticību, tad cilvēki nebūs gatavi sniegt informāciju». Uz to J. Streļčenoks, atsaucoties uz publiski pieejamām aptaujām, sacīja, ka KNAB atbalsta 26% sabiedrības, kas ir lielāks atbalsts nekā valdībai un Saeimai. Komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) gan ierosināja reitingu salīdzināt ar ugunsdzēsējiem un baznīcu, kam tas ir augstāks. Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) izteica šaubas par KNAB darbības efektivitāti, pārbaudot valsts amatpersonu deklarācijas, par ko liecina arī atklātās problēmas Vides valsts dienesta ģenerāldirektores Ingas Koļegovas deklarācijā. Uz to KNAB priekšnieks atbildēja, ka iestādē esot tikai 15 darbinieku, kuri nodarbojas ar deklarāciju pārbaudi.