Vasīms saka, ka uz dažām minūtēm, kas nepieciešamas kārtējai lūgšanai, atrast klusu vietiņu vienmēr izdodoties turpat Stradiņa universitātē. Mohamedam pirmajā kursā grūtības bijušas dēļ lekcijām, kas iekritušas arī piektdienās pēc pusdienas, kad lūgšanu vēlams apmeklēt mošejā, bet nu nav arī šīs problēmas. Ja musulmaņi ir vairāki vienkopus, šo lūgšanu viņi kaut uz piecām minūtēm varot noturēt arī savā starpā jebkur citur.
Mazskaitlīgā minoritāte Latvijā netiek izdalīta kā atsevišķs dienas kārtības jautājums, tāpēc musulmaņu integrācijai netiek prasīta ES nauda, kā tas notiek citās zemēs. Tiesa, puiši tāpat nav slikti integrējušies: Vasīms šeit ir precējies un labi runā latviski, bet Mohameds jūtas atšķirīgs tikai tad, kad dienvidnieciskās ārienes dēļ viņu tā uztver citi.
Nepatīkama viņiem gan ir nevis kā pret atšķirīgiem veltītā uzmanība, bet cilvēku zināšanu trūkums par islāmu un aizspriedumi. Pašlaik ir panākts, ka Latvijas pasēm musulmaņu sievietes drīkst fotografēties hidžāba lakatos - kad visa seja ir redzama. Mohameds piebilst, ka citviet Eiropā, kur musulmaņu ieceļotāju ir daudz vairāk, situācija patiesībā esot tāda pati.
Latvijā studēt Vasīms izvēlējies, jo esam ES, šeit ir laba izglītība par samērā lētāku maksu, un viņam šeit ir draugi. Mohameds smejas, ka gluži vienkārši bijis neizlēmīgs un izvēlējies to, kas tuvāk mājām Zviedrijā. Protams, šeit esot lētāk.
Beigās abi pilnīgi noteikti grib uzsvērt, ka Latvijā jūtas ļoti labi un ir pat laimīgi.