Miljonu latu vērtā izvērtēšanas projekta vadītāja Baiba Rivža gan norāda, ka tāpēc jau tas esot projekts, kurā ļauts variēt un meklēt labākos novērtēšanas ceļus, lai sasniegtu tā galveno mērķi - pāreju uz studiju virzienu, nevis programmu akreditāciju.
«Ja parasti spēles noteikumi ir zināmi, tad šeit nav izdevies iziet sagatavošanas posmu,» par projekta norisi saka tagadējais LU prorektors, bijušais LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāns A. Kangro. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja Agrita Briede Dienai atzīst, ka neapskaužot pedagoģijas virziena akadēmisko personālu, kas zem ekspertu lupas nonāca pirmais, tā rezultātā saskaroties ar lielāko spriedzi un neorganizētību. «Pedagogiem vajadzēja sagatavot dokumentus nenormālā tempā. Tie dokumenti visi bija sasteigti un varbūt arī ne tādi, kādiem tiem vajadzēja būt, es pieļauju domu,» saka profesore. Vienlaikus viņa norāda, ka arī ģeogrāfijas virzienā, ko izvērtēja pēc pedagoģijas, neskaidrības ap dokumentu aizpildīšanu turpinājās.
Tā kā pedagoģijas virzienā ekspertiem nācās izvērtēt pat 12 programmu vienā dienā, tad laika trūkuma dēļ decembra vidū vizītes augstskolās neplānoti nācās atkārtot. B. Rivža apgalvo, ka šāds pavērsiens nav bijis liels pārsteigums un finansiālas problēmas tā rezultātā neradās. Miljonu latu vērtais projekts pilnā apmērā tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Viens ārvalstu eksperts dienā izmaksā 211 eiro. Tas nozīmē, ka, otrreiz aicinot sešus ārvalstu ekspertus nedēļas garumā vērtēt pedagoģijas virzienu, tika radīti aptuveni 8000 eiro lieli izdevumi. B. Rivža gan uzsver, ka ekspertu grupas vadītāja no Lielbritānijas Džiliana Hiltone, kas akadēmiskajā laukā ir atzīta eksperte, ceļojumam uz Latviju izmantojusi iespējami lētāku aviokompāniju - Ryanair.
A. Kangro norāda, ka datubāzē, kurā augstskolām jāievada informācija par sevi, tika mainītas dažādu kritēriju definīcijas, kas visus virzienus neļauj izvērtēt nepārprotami. Projekta vadītāja uz to atbild, ka virzieni savstarpēji vērtēti netiks. Kā citu nepilnību bijušais PPMF dekāns min kritēriju, kurā jānosauc studentu un pasniedzēju skaita attiecība. Viņaprāt, šis kritērijs ir vienkāršots, jo tiek salīdzināts tikai skaits, bet netiek ņemta vērā slodze, kas pasniedzējam konkrētajā programmā var būt neliela. Tā rezultātā šī attiecība nav uzskatāma par objektīvu. «Hiltone, kas bija grupas vadītāja izglītības programmu grupā, teica - jā, mēs visu vakardienu Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrā lasījām tos datus un smējāmies, ka šis rādītājs ir nepareizs. Tas ir tikai viens piemērs. Nevar ar nekorektiem datiem iegūt korektus secinājumus,» sašutumu neslēpj A. Kangro. Sarunā ar Dienu B. Rivža piekrīt A. Kangro teiktajam un sola, ka šo kritēriju varētu mainīt un turpmāk pasniedzēja slodzi ņemt vērā. Vaicāta, vai, mainot nosacījumus, izvērtēšana nebūs subjektīva, viņa saka: «Tāpēc jau to sauc par projektu. Projekts ir projekts, lai sagatavotos pārejai uz virzienu, nevis programmu akreditāciju, kā tas ir tagad.» Sarunā ar Dienu Dž. Hiltone uz jautājumu, vai tiešām tādā veidā var izvērtēt kvalitāti, gan atbild ar pārliecinošu «jā». «Mēs zinām, ko meklējam. Mums ir arī pietiekami labi deguni, lai pamanītu to, ko kāds varbūt negrib, lai mēs pamanām,» saka eksperte.
«Es saprotu, ka nav apmierināti tie, kuriem neveicas, un ir apmierināti tie, kuriem veicas. Mēs pagaidām piederam pie tiem laimīgajiem,» atšķirīgu viedokli pauž Ventspils Augstskolas Mūsdienu valodu un starpkultūru komunikācijas katedras vadītāja Astra Skrābane, kuras pārstāvētā augstskola tulkošanas virziena ekspertu vidū tika izcelta kā paraugs.