Virkne ideju
«Nepaiet ne nedēļa, kad nesaņemtu kādas organizācijas vai kādas personas aicinājumu ieviest kādu jaunu mācību priekšmetu,» šādi vēl septembrī bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS. Dažādi ierosinājumi, kā uzlabot mācību saturu skolās vai pat ieviest jaunus mācību priekšmetus, ik pa laikam izskan arī publiskajā telpā.
Viena no visbiežāk apspriestajām idejām ir skolās ieviest trešo sporta stundu, par ko stingri iestājās Latvijas Ārstu biedrība, norādot, ka steidzami jāmaina sabiedrības attieksme pret fiziskām aktivitātēm. Pret to neiebilda arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), prasot šim mērķim papildu finansējumu nākamā gada budžetā, tomēr valdība iniciatīvu neatbalstīja. Un, kā Dienai norāda ministrijā, tagad šī ideja atlikta.
Ar savu ierosinājumu nāca klajā arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Viņa uzskata, ka skolu mācību programmā vajadzētu iekļaut jautājumus par Latvijas kino, tālab izmēģinājuma stadijā vajadzētu izstrādāt un ieviest kultūrizglītojošu programmu. Pēc viņas teiktā, kino izglītība ir nepieciešama Latvijas un Eiropas kino pastāvēšanai, jo tieši bērni un jaunieši ir potenciālie kino skatītāji. Kino izglītība gan rosināta, kā kāda jau pastāvoša mācību priekšmeta sastāvdaļa. Savukārt, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube ieteicis ideju skolās ieviest patriotiski militāro audzināšanu. Pēc viņa domām, jaunietis jāmotivē piedalīties kopējā drošībā, un to var izdarīt tikai ar skolas palīdzību.
Pēdējā laikā papildus idejām par finanšu pratību, kritisko domāšanu un veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu aktuāls kļuvis jautājums par programmēšanu jau sākumskolā, ieviešot gan atsevišķu mācību priekšmetu, gan būtiski pilnveidojot mācību saturu atbilstoši mūsdienu vajadzībām.
Jaunu priekšmetu nebūs
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neatbalsta nevienas papildu stundas vai mācību priekšmeta ieviešanu. Viņa Dienai uzsver, ka svarīgāk ir domāt par mācību satura pilnveidi, jo ne vienmēr jaunu kompetenču un prasmju attīstīšanai nepieciešams jauns mācību priekšmets. Ja ir skaidrs mērķis, veidu, kā to sasniegt, var atrast arī tagadējās izglītības programmas un satura ietvaros, tādējādi nesadrumstalojot izglītības saturu.
Arī Valsts Izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis uzskata, ka nav pamata runāt par jauniem mācību priekšmetiem, jo tad tiešām varētu rasties mācību satura sadrumstalotības problēma. «Sports jau ir kā atsevišķs mācību priekšmets, programmēšanas pamati vispārējā vidējā izglītībā ir kā izvēles mācību priekšmets, finanšu pratība ir daļa no mācību priekšmeta sociālās zinības satura pamatizglītībā,» uzskaita I. Vasmanis.
Jāpiebilst, ka jau tagad pamatskolas posmā Latvijā uz citu Eiropas valstu fona ir visvairāk mācību priekšmetu - astoņpadsmit.
Pilnveidos saturu
Līdz 2018./2019. mācību gadam VISC ir jāizstrādā un jāievieš jauns kompetencēs balstīts pamatizglītības standarts. Tas nozīmē, ka šobrīd aktīvs darbs sācies pie mācību satura pārskatīšanas. Tomēr I. Vasmanis norāda, ka saturiski drīzāk ir runa par nelielām pārmaiņām un liela revolūcija nav iespējama. Proti, ja matemātikā vai, piemēram, vēsturē ir konkrētas lietas, formulas, tēmas, kuras skolēnam ir jāapgūst, tad no tā nevar atteikties. Tālab, veidojot jaunos mācību priekšmetu standartus, vairāk tiks domāts par jau 2006. gadā aizsākto virzienu - kompetenču apguvi. Proti, skolēnam ir ne tik svarīgi zināt, kā ir uzbūvēts trīsritenis, bet gan kā ar trīsriteni braukt. Patlaban šī pieeja skolās vēl nav līdz galam iedzīvināta .