Pavasaris nekādi nav uzlabojis Rietumu ekonomikas komentētāju noskaņojumu - jaunā nedēļa iesākusies ar kritiskām piezīmēm par Eiropas Centrālās bankas pārliecīgu iecentrēšanos uz inflācijas ierobežošanu un ka Rietumeiropas bankām tomēr jārēķinās, ka Grieķijas un Īrijas parādus nāksies restrukturizēt, proti, visu ieguldīto naudu atgūt neizdosies, par to, ka eirozonai un Lielbritānijai ir visai atšķirīgi priekšstati par svarīgākajiem uzdevumiem Eiropas ekonomikas stimulēšanā.
Tomēr ir arī cerīgākas vēstis. Nav noslēpums, ka grieķi ļoti emocionāli un kritiski uztver nepieciešamību mainīt līdzšinējo ekonomisko sistēmu. Vēl nesen tas attiecās arī uz ideju par valsts īpašumu pārdošanu (it sevišķi, ja priekšlikumu «iepako» tik kaitinoši - kā aicinājumu pārdot kādas salas, lai atdotu parādus). Nu 74% atzīst, ka valsts uzņēmumu privatizācija ir nepieciešama - gan attiecībā uz valstij piederošām bankām un loterijām, gan dzelzceļu un enerģētikas uzņēmumiem. Skarbā morāle ir tā, ka var jau vainot (pat pamatoti) visu pasauli savās nelaimēs - politiķus, ārvalstu bankas, spekulantus -, tomēr pienāk brīdis, kad sabiedrība saprot: labāk norīt krupi un kaut ko ziedot, ja vien tas palīdz saīsināt murgu ilgumu.
Interesanti arī, ka grieķi, sliecoties par labu privatizācijai, vairs daudz necilā tēmu par to, cik adekvātu cenu viņi iegūs. Uzreiz gan jāteic, ka tas nenozīmē, ka šāds ceļš jāiet arī Latvijai. Nelaimīgā kārtā mums tie potenciālie pircēji ir labi zināmi, un nevarētu teikt, ka šīs valstis nebūtu jau gana pabradājušas pa mūsu ekonomiku. Grieķijas gadījumā interesantu loks objektīvi varētu būt plašāks.
Otra vēsts nāk no cita grūtdieņa - Īrijas. Te «sāls» ir politiskās elites gatavība strīdēties ar aizdevējiem, pat atrodoties, maigi sakot, neizdevīgā situācijā. Proti, Īrijas jaunās valdības pārstāvji paziņojuši, ka, cenšoties pazemināt likmi saņemtajiem kredītiem (vidēji 6%, kas tiešām ir skarbi), Īrija tomēr nepiekritīs likmju pazemināšanu iemainīt pret uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes (12,5%) paaugstināšanu. Ņemot vērā, ka Īrijas gadījumā runa ir par aizdevumu nevis dažu, bet 67,5 miljardu eiro apmērā, šāda iecirtība ir apsveicama.