Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Suvenīru klāsts iesūnojis

Tūristu visvairāk apmeklētajā vietā Latvijā - Vecrīgā - suvenīru izvēle gadu no gada nemainās un, līkumojot pa bruģētajām ieliņām, piemiņas lietu tirgotavas ar teju identisku piedāvājumu var atrast ik uz stūra. Vairāki ārzemju viesi Dienai atzīst, ka par Latvijas tradicionālajiem suvenīriem uzskata tos, ko pārdod lielākajā daļā vietu, - dzintara, māla, lina un vilnas izstrādājumus.

Pietiek uzmest skatu suvenīru kioskiem, lai saprastu, ka tieši šie amatnieku darinājumi un dažādi sīkumi ar Rīgas attēliem dominē uz citu - nereti oriģinālāku - lietu fona. Lai gan Latvijā strauji attīstās pašmāju dizaina nozare un arvien vairāk radošu cilvēku īsteno savas idejas, radot zīmolus un nesot Latvijas vārdu pasaulē, oriģinālu un pārsteidzošu lietu suvenīru segmentā ir maz, kaut arī to ideja ir reprezentēt valsti.

Pie Rātslaukuma esošā brīvdabas amatnieku tirdziņa pārdevējas stāsta, ka gandrīz visas preces esot roku darbs - tieši šo faktoru ārzemnieki, īpaši skandināvi, novērtējot visvairāk, jo tas precēm piešķir papildu vērtību un liecina par kvalitāti. Lāsma, kura tirgo dzintara rotas, atklāj, ka visvairāk pirktā prece ir auskari. «Ārzemnieki dzintaru uzskata par tādu kā dārgakmeni, tāpēc citiem mākslas darinājumiem to grūti izkonkurēt,» novērojusi Lāsma, piebilstot, ka visbiežāk savus maciņus atver viesi no Krievijas, bet skopākie esot vācieši, itāļi un spāņi. Viņai piebalso blakusesošās pārdevējas, sakot, ka šo zemju tūristi preces aptausta vai pat izvanda, bet kaut ko nopērk tikai retos gadījumos. Tirgošanās labi sokoties porcelāna stendā, kur rindojas dažāda izmēra krūzes, saldumu trauki un iepriekš neredzēti sienas dekori ar mīļiem novēlējumiem gan latviešu, gan angļu valodā. Visas preces rotā arī oriģinālas grafikas, un pārdevēja Māra lepojas, ka tās pērk ne vien tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji. Citās tirgotavās preču klāsts ir vienveidīgs - dzintara un sudraba rotas, apgleznotas zīda šalles, tamborēti galdauti, tautumeitu figūriņas, koka karotes. Tirdziņa apmeklētāja Alla, kura Rīgā kopā ar vīru ieradusies no Sanktpēterburgas, atklāj, ka piemiņai no Latvijas ceļojuma sev nopirkusi ādas kosmētikas maku: «Suvenīrus ar nolūku nekad nemeklēju - pērku tikai tad, ja kaut kas iekrīt acīs un ir praktiski izmantojams. Pirms tam viesojāmies Tallinā, bet tur suvenīru piedāvājums bija ļoti trūcīgs - Rīgā ir daudz vairāk interesantu lietu!»

Vismaz četrās vietās Vecrīgā nopērkamas spilgtās krievu lellītes - matrjoškas. «Kurš tās pērk? Visi ārzemnieki, izņemot krievus, viņi taču nebrauc uz Latviju, lai nopirktu savus tradicionālos suvenīrus!» novērojis Andrejs, kurš pie Pēterbaznīcas blakus matrjošku stendam tirgo paša gleznotos Vecrīgas skatus. «Latvija bijusi Krievijas impērijas sastāvā, un arī Rīgas vēsture daudziem ārzemniekiem joprojām asociējas ar šo posmu, tāpēc viņi izmanto iespēju nopirkt arī kādu Krievijai raksturīgu suvenīru,» matrjošku piedāvājumu Vecrīgā skaidro Rīgas Tūrisma attīstības biroja mārketinga speciālists Aigars Smiltāns. Jautāts, vai Latviju reprezentējošo suvenīru piedāvājums tiek uzraudzīts, viņš atklāj, ka vietējie tirgotāji sevi tur rāmjos un galējībās nenonāk: «Līdz Amsterdamas suvenīru tirgū valdošajai visatļautībai mums vēl tālu! Suvenīrus lielākoties tirgo individuālie komersanti, un viņi var brīvi izvēlēties, ko tirgot, - uz letes nonāk tas, pēc kā ir pieprasījums.» Dažas tirgotavas Vecrīgā tomēr izceļas uz pārējo fona. Piemēram, Kaļķu ielā jau vairākas sezonas atvērta tirgotava, kas radīta kā alternatīva tradicionālo suvenīru kioskiem un pārsteidz arī ar iekārtojumu. Pārdevējs Dāvis atklāj, ka visas te nopērkamās preces ir latviešu dizaineru darinātas. «Tūristi visvairāk pērk starptautiski atzītās Munio Candela sveces, liela uzmanība tiek pievērsta arī ar lāzera palīdzību darinātām ādas rotām, kas izskatās kā smalkas mežģīnes.» Blakus Pēterbaznīcai jau 11 gadu atrodas veikals Baltu rotas, kurā iekārtots arī seno rotu muzejs. «Pie mums iepērkas tie, kuri meklē patiesas vērtības. Te apvienojas dizains, vēsture un stāsts. Initas un Vitauta Straupju darinātās greznumlietas Latvijas amatpersonas ved dāvināt ārvalstu partneriem un prominencēm. Vairākums klientu ir ārzemju latvieši - pēc Dziesmu svētkiem mūsu veikalu gandrīz izpirka tukšu.»

A. Smiltāns atzīst, ka Latvijai nav savas ikonas - kā, piemēram, Eifeļa tornis Parīzē -, bet jau esot izstrādāta suvenīru sērija ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas attēlu un arī Zaķusalas televīzijas tornis varētu pretendēt uz tūrisma simbola statusu, ja vien tā skatu platformai nodrošinās nepārtrauktu pieeju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?