Meža apsaimniekošanas ikdienas darbu sastāvdaļa ir dabas vērtību apzināšana, izvērtēšana un saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumu īstenošana. Lai šos uzdevumus veiksmīgāk realizētu, LVM sadarbībā ar Mežzinātnes institūtu Silava izstrādāts pētījums par mežsaimniecības ietekmi uz vidi, kas ļaus vēl efektīvāk īstenot dabas daudzveidības saglabāšanu visā mežu apsaimniekošanas darbības ciklā.
Arī līdz šis LVM darbojas vides monitoringa sistēma, kas nodrošina pamatinformāciju, kā sekot līdzi, vai noteiktie vides mērķi tiek sasniegti, un, ja nepieciešams, pamatot izmaiņas meža apsaimniekošanas praksē ietekmes uz vidi mazināšanai.
Dabas aizsardzība
Vairāk nekā 16% no mežu kopplatības un vairāk nekā 20% no visu LVM pārziņā esošo zemju (meži, purvi, lauksaimniecības zemes, ūdeņi) kopplatības uzņēmums apsaimnieko ar mērķi - dabas aizsardzība, neveicot nekādas mežsaimnieciskās darbības vai veicot tikai specifisku sugu, dzīvotņu un biotopu kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Vienu daļu platību veido teritorijas, ko valsts noteikusi ar likumu kā dabas un vides aizsardzības teritorijas. Ir arī platības, kuru aizsargājamību noteicis LVM kā apsaimniekotājs, izvērtējot un definējot dabai un vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgas teritorijas. Platībās, kur koncentrējas aizsargājamu sugu dzīvotnes, aizsargājami biotopi un citas bioloģiski vērtīgas mežu un purvu teritorijas, LVM nosaka tā dēvētos ekomežus dabai. Īpašu atbildību LVM izjūt par medņiem, jo 90% no Latvijas medņu populācijas mīt tieši LVM mežos. Vietās, kur riesto medņi, tiek noteiktas medņu riestu teritorijas. Savukārt ekomežus rekreācijai veido teritorijās, kuras vietējie iedzīvotāji iecienījuši kā atpūtas un vides izziņas vietas. Rekreācijai tiek ierīkotas atpūtas vietas, dabas takas un skatu torņi. Ir arī teritorijas, kur nav speciālu rekreācijas objektu, bet tās ir ainaviski skaistas pastaigām un atpūtai. Ekomeži ir, piemēram, Augstie kalni Vidzemes pusē, Baldones meži, Ventspils piekrastes meži, Balvu vecais parks un Vilkukalna - Krievukalna meža masīvs Zemgalē.
Ekomežu teritorijās LVM plāno veicamās darbības atšķirīgi no pārējā, saimnieciskā meža. Tas nozīmē īpašus nosacījumus cirsmu veida un izvietojuma plānošanai, izvēloties lielākus attālums starp cirsmām, termiņa ierobežojumus meža apsaimniekošanas darbību veikšanai un tamlīdzīgi.
LVM neapsaimnieko rezervātus un nacionālos parkus - tur valstij piederošā zeme ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā.
«Dabas un vides aizsardzības teritorijas LVM apsaimnieko saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, kas pamatots uz valsts noteiktajiem normatīviem atbilstoši aizsargājamo teritoriju specifikai un LVM papildus izstrādātajām prasībām. Rezultātā, piemēram, vairāk nekā 30% no uzņēmuma apsaimniekotajām teritorijām pavasara - vasaras periodā noteikts meža darbu termiņa ierobežojums,» stāsta LVM vides plānošanas vadītāja Laila Šica.
Latvija pārsvarā ietilpst mērenā klimata skujkoku mežu - boreālo skujkoku un platlapju mežu joslā, meži ir dažādi, jo augšanas apstākļi variē no sausām minerālaugsnēm līdz pārmitrām kūdras augsnēm. Tās ir ļoti komplicētas ekosistēmas, kas ietver gan kokaudzes to dažādās attīstības pakāpēs, gan pameža un zemsedzes augus un meža dzīvniekus (zīdītājus, putnus, rāpuļus, abiniekus, bezmugurkaulniekus), gan augsni ar tās faunu, sīkbūtnēm, sēnēm. Starp visiem šiem elementiem notiek sarežģīta mijiedarbība, tāpēc teritoriju apsaimniekošanas ilgtspējīgai nodrošināšanai jāveic rūpīgs izvērtējums un plānošana. Pirms meža apsaimniekošanas darbu uzsākšanas LVM veic plānoto darbību ietekmes uz vidi vērtēšanu, apseko iespējamās meža darbu vietas. Tas tiek darīts, lai noteiktu un kartētu dabai vērtīgākās platības, kurās uzņēmums neplāno saimniecisko darbību: mežaudzēs, kur sastopamas reto un aizsargājamo augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un citu organismu grupu sugas, aizsargājamie meža, purvu, pļavu un vēl citi biotopi, kur ligzdo vai riesto retie un aizsargājamie putni.
Jāplāno atbildīgi
Būtisks solis ietekmes uz vidi mazināšanai ir atbildīga mežu apsaimniekošanas plānošana. Potenciālajās cirsmu platībās plānotāji, aizpildot LVM izstrādātu anketu, vērtē mežam raksturīgo struktūru daudzumu un kvalitāti mežaudzē. Ja vērtējums pārsniedz LVM vadlīnijās noteikto punktu summu, informācija par potenciāli bioloģiski vērtīgo mežaudzi tiek nodota vides ekspertam. Vides eksperts vērtē mežaudzes atbilstību aizsargājamajam biotopam, kartē aizsargājamo sugu atradnes, ja tādas tiek konstatētas. Ja mežaudze atbilst aizsargājamajam biotopam, eksperts novērtē biotopa kvalitāti un saimnieciskā darbība šajā mežaudzē netiek plānota vai tiek plānota tā, lai saglabātu biotopam raksturīgās meža struktūras. Ja mežaudze neatbilst aizsargājama biotopa pazīmēm, plānotājs plāno koku ciršanu šajā mežaudzē un ietekmes uz vidi mazināšanai apzina un marķē cirsmā saglabājamās dabiskam mežam raksturīgās struktūras (saglabājamos dzīvos kokus, atmirušo koksni, mitras ieplakas, dobumainus kokus un vēl citus), ūdeņu aizsargzonas, kultūrvēsturiskos objektus un citus saglabājamos dabas un vides objektus.
«LVM apmāca gan uzņēmuma darbiniekus, gan pakalpojumu sniedzējus, kas veic mežu darbus, un ir izstrādāta virkne iekšējo normatīvo dokumentu, kuros ietvertas dabas un vides aizsardzības prasības. Daļa no tām jau ir ar likumu noteiktas, bet, ņemot vērā, ka LVM mežu apsaimniekošana ir sertificēta atbilstoši starptautiskiem mežu apsaimniekošanas standartiem, jāievēro vēl papildu prasības,» skaidro L. Šica. Jāpiebilst, kopš 2011. gada LVM būtiski papildinājis savu vides komandu.
Ietekmes uz vidi vērtējums objektu līmenī tiek veikts ne tikai plānotajām cirsmu vietām, bet arī meža infrastruktūras būvniecības, rekonstrukcijas un ikdienas uzturēšanas darbībām, apmežošanas un atmežošanas gadījumiem, tajā skaitā karjeru un kūdras purvu izmantošanai. «LVM gana bieži jāatsakās no ceļiem un cirsmām, kur ir bijis iecerēts veikt saimniecisko darbību, jo tur ir konstatētas aizsargājamu sugu atradnes, biotopi,» stāsta L. Šica.
Atrod ligzdas
Ik gadu tiek atrasts ap 150-200 jaunu lielo putnu ligzdu (ligzdas, kuru diametrs ir lielāks par 50 cm), ne visas ir aizsargājamo sugu putniem, taču LVM darbību ietekmē. Ap sešiem līdz astoņiem tūkstošiem ha no jauna konstatētos biotopos katru gadu papildina uzņēmuma saimniecību. Pēdējos piecos gados nācis klāt ap 50-60 000 ha to platību, kas pilnībā atvēlētas tikai dabas aizsardzībai, atklāj L. Šica.
Veic monitoringu
Lai vēl kvalitatīvāk saskaņotu vides aizsardzību ar vērtīgas koksne audzēšanu, ogļskābās gāzes piesaistes palielināšanu, kultūrvēsturisko un vides vērtību kvalitātes saglabāšanu, ikdienā katrā apsaimniekošanas solī integrējot dabas aizsardzības principus, LVM pilnveido ainavu ekoloģisko plānošanu. «Nodalīt kādu teritoriju un tajā nedarīt neko ir vienkārši, bet, tā kā LVM ir mežsaimniecības uzņēmums, mums vairāki aspekti jāintegrē. Svarīgi ir ne tikai tas, cik daudz, bet arī kur un kādus meža apsaimniekošanas pasākumus mēs plānojam,» skaidro LVM vides plānošanas vadītāja. Vēl viens nozīmīgs aspekts līdzās plānošanai ir monitoringa veikšana. Lai novērtētu realizētās meža apsaimniekošanas ietekmi uz LVM teritorijā sastopamajām dabas un vides vērtībām, LVM ik gadu veic vides monitoringu, pētot, kas notiek dabas teritorijās, kurām līdzās veikta saimnieciskā darbība, kādas ir ligzdošanas sekmes mežos sastopamajiem aizsargājamajiem putniem, kāda ir aizsargājamo augu atradņu vitalitāte un tamlīdzīgi. Vairāku gadu gaitā iegūtie pētījumu rezultāti parāda attīstības un pārmaiņu tendenci un sniedz priekšstatu par mežos esošo sugu un biotopu daudzveidību un kvalitāti. Informācija, kura katru gadu papildina LVM vides datubāzi, ir būtisks pienesums, kas turpmāk atvieglo saimnieciskās darbības plānošanu.
«Pērles - ar dabas vērtībām īpaši bagātas teritorijas - atrast un saglabāt ir mūsu pienākums, bet nākamais solis ir plānot to izvietojumu teritorijā tā, lai tur sastopamās sugas varētu izplatīties no viena meža masīva uz otru, nepaliekot izolētas kādā vienā apgabalā. Mežu apsaimniekošanas izaicinājums ir starp šīm ļoti vērtīgajām teritorijām saplānot saliņas, zaļos koridorus, kas būtu funkcionāli savienojamas, lai sugas no vienas vērtīgas saliņas varētu pārvietoties uz otru. Šādu funkciju nodrošina veci meži. Tāpēc LVM īpašu uzmanību pievērš mežu, kas vecāki par 70 gadiem, izplatībai. Katrā mežu masīvā koku ciršanu plānojam tā, lai veco mežu īpatsvars būtu vismaz 30% no kopējās mežu platības. Papildus tam saglabājot ekoloģiskos kokus, vecu mežu pudurus, atsevišķus biotopus, varam nodrošināt, ka saimniecība kopumā funkcionē veiksmīgi,» uzskata L. Šica, kā piemēru minot medņu riesta teritoriju apsaimniekošanu.
Pēta medņus
Mednis ir uzskatāms par vienu no boreālo mežu «lietussargu sugām», kas nozīmē - ja kādā teritorijā labi jūtas mednis, dzīvotne ir gana kvalitatīva un tur sastopams gana daudz citu šiem mežiem raksturīgo sugu - gan aizsargājamu, gan bieži izplatītu. LVM apseko medņu izplatības reģionus, nosaka riesta vietas, riestojošo gaiļu skaitu, pēta riesta dzīvotņu kvalitāti un to, kur atrodas viena, kur nākamā riesta vieta, cik liels attālums starp šīm teritorijām, kāda tipa meži atrodas starp tām, vai tie mednim ir dzīvošanai un riestam piemēroti vai tomēr pārrāvums ir liels, un ko darīt, lai ar apsaimniekošanas palīdzību mežus padarītu medņu riestošanai un dzīvošanai piemērotākus.
Pilnībā dabisku mežu, kurus cilvēks ar savu darbību nekad un nekā nebūtu ietekmējis, Latvijā nav. Mums ir dažādi, sugām bagāti meži, bet tie nav tā dēvētie dabiskie meži, tādēļ, lai nodrošinātu konstatēto aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu saglabāšanu ilgtermiņā, LVM ik gadu veic aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu kopšanas un atjaunošanas darbus.
Jāuzsver, ka «70 gadi ir vecums, kad mežos sastopamā bioloģiskā daudzveidība sasniedz slieksni, kad tos var uzskatīt par bioloģiski vērtīgiem», teic L. Šica.