Lielākoties vīrieši atbildēja, ka sieviešu ģērbšanās stils ir kļuvis brīvāks, taču tas liecinot par lielākām iespējām iegādāties modernu apģērbu. Daži piekrita, ka precētas dāmas tik tiešām ģērbjas atturīgāk un ne tik izaicinoši.
«Svārciņi var būt arī īsāki, taču blūzes izgriezums… Nu, man, piemēram, negribētos, ka uz manas sievietes krūtīm skatās visi, kam vien nav slinkums,» trešais atklāja savu privātīpašnieciskumu.
Varēja just, ka vīriešus šis jautājums samulsina. Vīrieši vispār apmulst, ja viņiem jautā par drēbēm. Pēc ilgākas sarunas secināju - viņi visi apgalvo, ka principā viņiem ir vienalga, ka viņi pat neievēro, kas sievietei ir mugurā, tomēr… Laikam tomēr viņiem nav vienalga, jo vīrieši apģērba gabalu uztver ne jau pēc krāsas vai auduma faktūras, bet kā sievietes auguma papildinājumu, kā daļu no viņas būtības.
«Četrdesmit, piecdesmit? Kāda tam nozīme, ja labi izskatās? Vai tev šilte ar saviem gadiem jāliek klāt?»
«Skatos, tev svārki arī nav no garajiem,» - autoritatīvi komentēja kāds cits.
«Vai tad nepatīk,» satrūkos.
«Kā nu ne, protams, patīk. Bet ir viena lieta, ko jūs varbūt nezināt. Nēsājot īsus svārkus, sieviete it kā paziņo visai pasaulei, ka zemapziņā viņa ir gatava tam, ka vīrietis viņu vēlas.»
«Nu jau tu galīgi iebrauci auzās. Vai tad visas, kurām īsi svārki, to vien dara, kā domā par vīrieti un seksu? Un tās, kuras ģērbušās džinsos, par ko tad viņas domā?»
«Viņas zemapziņā nav tam gatavas!» vīrietis parādīja tīri vai freidisku spriestspēju, tagad samulsinot mani. «Tās bikšainās ir aukstākas un vairāk mīl komandēt. Un vispār, ja gribi zināt patiesību, tās, kuras mīlam, mums vislabāk patīk plikas. Bruncīši lomu spēlē, bet ne galveno. Galvenais ir sievietes attieksme pret vīrieti, vēlēšanās patikt un vienlaikus paļaušanās un pakļaušanās. Vismaz tuvības brīžos. Tas ir ļoti vienkārši. Jūs pārāk daudz domājat par apģērbu,» teica vīrietis. Vairāk nejautāju. Nez ko vēl sarunās!