Šveicē joprojām ir obligātais karadienests, un ikvienam fiziski un garīgi veselam vīrietim vismaz pusgadu jābauda karavīra dzīve, bet pēc tam ik gadu dažas nedēļas jāpiedalās militārajās mācībās. Šī iemesla dēļ daudziem šveiciešiem mājās atrodas armijā izsniegtie kaujas šaujamieroči. Valstī aptuveni uz astoņiem miljoniem iedzīvotāju ir aptuveni 2,3 miljoni ieroču, no kuriem lielākā daļa ir armijas izsniegto šaujamo, raksta AP.
Referenduma ierosinātāji uzskata, ka armijas šaujamieroči nedrīkst glabāties pie privātpersonām un tie jānodod īpašos arsenālos. «Ja šaujamieročus padarīs mazāk pieejamus, tiks izdarīts mazāks skaits pašnāvību. Tas ir tik vienkārši,» uzskata sabiedriskās organizācijas Pret pašnāvībām pārstāve Elza Kurca. Šveicē 26% pašnāvību tiek izdarīts ar šaujamieročiem. Tas ir augstākais rādītājs Eiropā - piemēram, Lielbritānijā tie ir 2,8%, Vācijā - aptuveni viens procents, vēsta Der Spiegel
Likuma aizstāvji vēlas, lai tiktu izveidots nacionālais šaujamieroču reģistrs un aizliegtu pārdot automātiskos un viegli pārlādējamos ieročus.
Iniciatīvas pretinieki uzskata, ka ierocis ir brīvības un drošības garants, ko ar likumu vēlas atņemt. «Viņi grasās atņemt šaujamos tiem, kas ir sagatavoti, lai aizstāvētu Šveici, nevis noziedzniekiem,» uzskata Ērihs Zuters, kurš brīvprātīgā kārtā pilda šaušanas instruktora pienākumus valsts rietumu pilsētiņā Bīrenē pie Āres.
Lielā daļā Šveices šaušanas klubu izmanto ieročus, kurus mājās glabā armijas rezervisti. To aizliegšana var nozīmēt daudzu klubu beigas. «Mūsu demokrātijā šie klubi ir svarīgs kopienu pīlārs,» uzskata Šveices Sporta šaušanas asociācijas prezidente Dora Andresa. «Ja mums nebūs klubu, kur mēs tiksimies un aprunāsimies? Feisbukā?»