LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka Latviju neizbēgami gaida cilvēkkapitāla kvalitātes samazināšanās, kā iemeslus minot demogrāfiskās tendences, kā arī emigrāciju. Turklāt atsevišķas nozares jau tagad norāda uz kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tāpēc nepieciešama izglītības sistēmas uzlabošana, kā arī jaunas migrācijas politikas izstrādāšana. Tautsaimniecības nozaru pārstāvji iebilst - migrācija situāciju neuzlabos, kvalificēts darbaspēks jāsagatavo pašu mājās.
Līdz šā gada 1. decembrim darba atļaujas izsniegtas 553 kravas automobiļu vadītājiem, taču gandrīz tikpat liels skaits smago auto šoferu sēž bez darba. Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Vilnis Trēziņš meklē skaidrojumu - ir nepieciešama attiecīgā kategorija, lai varētu vadīt auto ar 20 tonnu kravnesību, ir šoferi, kas ilgi vienā vietā neturas un kam vēlāk darbu atrast ir grūti. Migrācijas politika esot apmierinoša - tie, kas vēlas piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm, to var izdarīt krietni vienkāršāk nekā pirms dažiem gadiem. Taču kā lielāko problēmu V. Trēziņš min kvalificēta darbaspēka trūkumu, jo īpaši šogad, kad pārvadājumu tirgus optimizējies un izaudzis par apmēram tūkstoti auto. «Šoferi noveco, taču jaunie vietā nenāk,» stāsta V. Trēziņš, norādot, ka kvalifikācijas iegūšana šo spēkratu vadīšanai ir sarežģīta, ar to nodarbojas vai nu uzņēmumi, vai paši šoferi, taču valsts sistēmas nav. Esot jau sāktas pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī vairākiem tehnikumiem par šādu speciālistu sagatavošanu - darbaspēka piesaiste no ārpuses ir tikai īstermiņa risinājums, uzskata V. Trēziņš. Līdzīgi stāsta arī kokrūpnieku asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers - trūkst speciālistu, jau panākta vienošanās ar Ogres Valsts tehnikumu par to sagatavošanu. «Nepieciešamības pēc imigrantiem nav, apmācīsim speciālistus tepat,» spriež A. Plezers.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī novembra beigās bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, gada griezumā tas palicis nemainīgs, informē Nodarbinātības valsts aģentūra. Lielākais bezdarbnieku skaits ir ar vidējo profesionālo izglītību - 36% jeb 46 850 cilvēku. L. Meņģelsone uzskata, ka augstais bezdarba līmenis Latvijā liecina par prasmju neatbilstību, kā arī par cilvēku nevēlēšanos strādāt, tāpēc nepieciešams palielināt izglītotu un motivētu speciālistu skaitu, līdz tam kā īstermiņa risinājums varētu būt darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, vēl gan ir jāpēta, kuras valstis un kuras nozares Latvijai būtu svarīgas. «Jāņem arī vērā, ka Latvijas uzņēmumu specifika ir tāda, ka pasūtījumi var būt kampaņveida, uz pāris gadiem, un kvalificētus speciālistus vajadzēs tikai uz to brīdi,» L. Meņģelsone uzsver nepieciešamību pēc vienkāršotas migrācijas politikas.
«Ārvalstīs strādā daudz kvalificētu Latvijas pilsoņu, kas, redzot perspektīvas, būtu gatavi atgriezties Latvijā,» pārliecināts ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts - tieši aizbraucēju atgriešanās ir galvenais risināmais jautājums. Lai Latvijas ekonomika attīstītos, nākotnē var nākties runāt par spējīgu, kvalificētu cilvēku piesaisti, bet ne par masveida imigrāciju, uzskata ministrs.