Ražīgs laiks tirgotājiem
Rīgas Centrāltirgū ziedu pārdevēji piedāvā dažādus ziedu pušķus no pļavu puķēm, bet visbiežāk redzamas margrietiņas, rudzupuķes un rudzu vārpu saišķīši. Elga no Jaunjelgavas - ziedu pārdevēja ar 20 gadu pieredzi - stāsta, ka pircēju iecienītākie ir tradicionālie pušķi, taču ar košiem elementiem, tas nozīmē, ka populārās margrietiņas, madaras un pīlādžu, ozolu, bērzu meijas jāpapildina ar sarkano āboliņu, bet pircējiem ļoti tīkot arī savvaļas sarkanās magones, tāpat kā pļavu ziedu kombinācijas ar dārza puķēm - studentu neļķēm un greznajām peonijām. Ziedu biznesā ap Jāņiem iesaistās arī Elgas ģimene - dodas lasīt puķes, veido kompozīcijas, pin vainagus. Uz svētkiem vainagi ir ļoti pieprasīti, tirgoti tiek gan gatavie, gan darināti pēc pasūtījuma, kas jāizdara jau laikus, jo gribētāju esot daudz.
Puķes Elga iepērk arī no citiem zāļu lasītājiem, jo pašiem tik daudz salasīt neesot pa spēkam, kaut arī ir lauku īpašums Jaunjelgavā, kura pļavās ir daudzveidīgs augu klāsts. Arī aizsargājamās smaržīgās naktsvijoles. «Pircēji zina, ka tās nedrīkst plūkt, kur nu vēl tirgot, tomēr pieprasa,» atzīst puķu tirgotāja. Pierīgas pļavās ziedu daudzveidība neesot liela, tāpēc jābrauc tālāk, kas sadārdzina ziedu cenas. «Nevaram cenas likt arī pārāk augstas, vajag, lai cilvēki, kas paši neizbrauc uz pļavām, bet grib radīt svētku gaisotni, varētu atļauties nopirkt savu tradicionālo pušķīti,» uzskata Elga.
Kā novēroja Diena, cenas visiem tirgotājiem ir aptuveni vienādas - neliels jāņuzāļu pušķis no margrietiņām, rudzupuķēm un nelieliem zaļumiem maksā ap pusotru, diviem eiro. Daudzveidīgāki un kuplāki pušķi ir dārgāki. Savukārt par vienu peonijas ziedu tirgotāji prasa no piecdesmit centiem līdz pusotram eiro. Jāņu vainagi nemaksā lētāk par pieciem eiro.
Pircēji esot dažādi - gan latvieši, gan krievvalodīgie, turklāt ļoti ieinteresēti jāņuzāļu iegādē esot ārzemnieki. Gados jauni cilvēki bieži pērk vainagus, tos pasūta arī dziedātāji un deju kolektīvi, kuriem paredzētas uzstāšanās, bet vienkāršos pušķīšus izpērk vecāka gadagājuma ļaudis, kas, visticamāk, Jāņus svin tepat pilsētā. Ziedu tirgotāja atklāj, ka svētku laiks ir labas peļņas periods - pērn Jāņu laikā ietirgojusi ap diviem tūkstošiem latu.
Neplūkt aizsargājamos
Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālajai labklājībai, jāatceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem būtu jāpaliek tur, kur tie aug. Aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana ir administratīvi sodāma. Normatīvajos dokumentos noteiktie naudas sodi ir visai bargi - fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām no 140 līdz 1400 eiro.
Augu, kuri būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju, saraksts ietverts īpašos Ministru kabineta noteikumos. Pašreiz sarakstā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.
Iemesli, kāpēc augi iekļauti aizsargājamo sarakstā, ir dažādi, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Andris Soms. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadu. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18 000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi. Citiem augiem nav tik ilgs attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības. Piemēram, bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā ir jumstiņu gladiola, aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņš aug mitrās vai mēreni sausās piejūras pļavās, pļavās piejūras ezeru vai upju grīvu tuvumā.
Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir apmēram 30-40. Aizsargājamā lielā kosa krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām. Bet zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt Jāņu vainagā. Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu sarakstu, tad ar lielu pārliecību var teikt, ka pirmajā vietā, visticamāk, būtu smaržīgā naktsvijole. Tad tālāk varētu ierindot dzegužpirkstītes un dzegužpuķes.
«Tomēr priecē tas, ka pēdējos gados cilvēku attieksme pret aizsargājamajiem augiem ir uzlabojusies, - Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, secinājām, ka daudzi puķu pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot. Pagājušajā gadā kļuva zināms tikai viens gadījums, kad, apsekojot tirgus pirms Jāņiem, zāļu pušķos atrastas aizsargājamās dzegužpuķes,» stāsta A. Soms.