«Mūsu kredīta kapacitāte aptuveni 400 miljardu dolāru apmērā šodien liekas pietiekama, bet tā ir vāja, salīdzinot ar apdraudēto valstu un krīzes kaimiņu potenciālajām finanšu iespējām,» SVF vadītājas Kristīnes Lagardas nedēļas nogales brīdinājumu citējusi ziņu aģentūra AFP.
SVF aicināja Eiropu darīt it visu, lai novērstu parādu krīzes izplatīšanos. Nākamās nedēļas eirozonas līderiem būs izšķirošas, lai pierādītu, vai tie spēj rīkoties izlēmīgi, raksta laikraksts The Washington Post. Eiropas virzienā pamudinājumus izteikusi arī ASV un Ķīna, cerot sagaidīt rīcību, kas novērstu jauna krīzes viļņa uzliesmojumu.
Eirozonas valstīm jāapstiprina Eiropas Finanšu stabilitātes fonds, kas palielinātu grūtībās nonākušajām valstīm pieejamās palīdzības apjomu. Līdz šim tikai dažas valstis, piemēram, Francija, ir devusi tam atbalstu. Īpaši gaidīts tiek zonas ekonomiskās līderes Vācijas šonedēļ paredzētais balsojums. Jāatgādina, ka septembra sākuma pārbaudes balsojumā kancleres Angelas Merkeles koalīcijai neizdevās gūt balsu vairākumu fonda atbalstam.
Parādu krīze iegājusi jaunā un ļoti bīstamā fāzē, norādījuši analītiķi. Eirozonas satraukuma centrā atrodas Grieķija, kura jau nākamā mēneša vidū var nokļūt uz bankrota sliekšņa, ja nesaņems starptautiskā aizdevuma kārtējā maksājuma daļu. Valsts nedienas satraukušas finanšu tirgus, kas baidās, ka grieķu rakstura krīze var pārņemt arī citas eirozonas dalībvalstis un atbalsot krīzes negatīvo ietekmi arī pārējā pasaulē. Analītiķi satraucas, ka grieķu defolts varētu izraisīt domino efektu pārējās parādu mocītajās valstīs, apdraudot Eiropas banku sistēmu.
Lai gan pasaules līderi publiski nolieguši iespējamību, ka Grieķijai nāktos izziņot maksātnespēju, izskanējušas runas, ka tiek gatavots speciāls plāns, vēsta raidsabiedrība BBC. Tas pieļauj grieķu maksātnespēju, tomēr aizvien paredz valstij vietu eirozonā.