Jā, protams. Ja jūs runājat par to gadījumu, kur bija politisks spiediens no premjera puses attiecībā uz Latvijas krājbankas administratoru, tad pagaidām citur nav problēmu ar mūsu viedokļu respektēšanu.
Vai jūsu paziņojums, ka jums ir savi kandidāti uz FKTK vadītāja amatu, nav saistīts ar premjera īpašo viedokli, noraidot NA kandidātu Krājbankas administratora amatā?
Nē, nav saistīts. Tikpat labi NA varētu atbalstīt arī esošo kandidātu, tas ir cienīgs kandidāts. Tikai ir jāizvērtē, vai tika vērtētas arī citas iespējamās kandidatūras uz FKTK amatu - kāds bija šis laukums, no kura izvēlējās šo vienu. Jā, mums ir cienīgas kandidatūras uz FKTK amatu, kuras varētu būt pat labākas par pašlaik izvirzīto. Domāju, ka tagad vispār būs vajadzīgs gana daudz personību uz amatu vietām, kurās nepieciešami augstas klases profesionāļi - vai tā ir ostu pārvaldība, vai arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Šie visi jautājumi ir darba kārtībā. Tad arī redzēsim, vai Nacionālās apvienības viedoklis tiek respektēts vai netiek.
Kāds ir Nacionālās apvienības īpašais skatījums uz banku sektora pārraudzību?
Pašreizējā kandidāta Kristapa Zakuļa un Nacionālās apvienības skatījums atšķiras divos būtiskos jautājumos no finanšu ideoloģijas viedokļa. Vispirms Nacionālā apvienība uzskata, ka ir nepieciešama valsts kapitāla komercbanka. Vācijas pieredze liecina, ka valsts kapitāla komercbankas darbojas ļoti sekmīgi. Domājam, ka vācieši labi zina, ko viņi dara, uzturot spēcīgu valsts kapitāla komercbanku sistēmu. Tāpat atšķiras skatījums uz banku atbildību par finanšu burbuļa veidošanos un banku līdzatbildību tajā. Mēs labi zinām, ka šī atbildība it kā izpaudās banku zaudējumos. Taču jautājums, cik šie zaudējumi ir uz papīra, cik realitātē, kamēr, ņemot vērā to, kas tiek sakārtots caur meitaskompānijām, paveras pavisam cita aina. Uzskatām, ka bankām būtu jāuzņemas solidārāka atbildība par finanšu krīzes sekām.
Vai atbalstāt finanšu transakciju nodokļa ieviešanu?
Jā, protams, atbalstām, kā to deklarējām pirms vēlēšanām.
Ar kādām diskusijām Nacionālā apvienība sagaida jauno Eiropas Savienības valstu līgumu, kas skars Latvijas ekonomiskās suverenitātes jautājumus?
Jā, tā ir tāda smaga izvēle starp ierobežotu brīvību vienā ietekmes sfērā vai atrašanos otrā. Eiropas Savienība vai Krievija - diemžēl tāda ir šī izšķiršanās. Tas gan nenozīmē braukt no viena grāvja otrā. Taču tas, kas mums ir gudri jāizdara: saglabājot savu neatkarību iespēju robežās, jāpanāk tāda vienošanos ar pārējām ES valstīm, kas gan mums kā nacionālajai valstij ir atzīstama par labu esam, gan der arī kopējām interesēm.
Vai varat paredzēt, vai NA atbalstīs šo jauno ES līgumu?
Redziet, tur ir nianses svarīgas - kas noteiks monetāro politiku, kā tas ietekmēs budžetu, vai ES institūcijām šeit būs galavārds. Jauns līgums kā forma pats par sevi nav nekas ārkārtējs - jautājums, kas tur tiek iekļauts. Tas viss ir diskutējams. Tāpat kā fiskālās disciplīnas likums. Pēc būtības tas ir nepieciešams. Taču daudzas lietas, kas tur iestrādātas, piemēram, aprēķināšanas formula, ir greizas, mans personīgais viedoklis, ka tādu nevar atbalstīt, taču tas nenozīmē, ka to nevar uzlabot.
Kas ir nepareizs šajā aprēķinu formulā, kas saistīta ar fiskālās disciplīnas likumu?
Ja tiek ņemts vērā tikai IKP un nav citu rādītāju, kaut vai IKP prognozes ilgstošākā periodā, tad tas nevar būt rādītājs fiskālai disciplīnai. Budžeta deficīta noteikšana, tikai ņemot vērā IKP rādītāju, noteikti nav korekta. Būtu jābūt ņemtai vērā importa eksporta bilancei, citiem svarīgiem rādītājiem. Vācija ir labs piemērs tam. Tur tiek ņemti vērā daudzi citi rādītāji, kas galu galā nosaka, ko valsts var un ko nevar atļauties. Un IKP tur nav vienīgais un ne tuvu galvenais rādītājs, bet tikai atskaites punkts. Nav jau mērķis visu laiku strādāt ar maziem mīnusiem, kādā brīdī mērķis var būt arī kaut ko vairāk ieguldīt, lai pēc tam būtu lielāki plusi. Tāds ir mūsu uzstādījums. Taupīgi dzīvot ar maziem mīnusiem desmit gadu ciklā tāpat nozīmē, ka ir milzīgs mīnuss.
Latvija, sākot integrāciju Eiropas Savienībā, savu suverenitāti ir aizvien sašaurinājusi. Vai nav pienācis laiks sākt pretēju procesu - palielināt Latvijas suverenitāti?
Negribētu teikt, ka esam kaut ko sašaurinājuši. Uz to var dažādi skatīties. Mēs dažkārt pieļaujam to, kas nav īsti pieņemams. Mēs varam būt daudz neatkarīgāki arī Eiropas Savienības ietvaros. Polijas piemērs to spilgti pierāda. Viss atkarīgs no pašiem, sūdzēties, ka kāds uzliek iemauktus, bieži ir nekorekti, vai kādam tas ir ērtāk. Redzamākais piemērs ir Hipotēku un zemes banka, kur mēs 2009. gadā un 2010. gadā varējām pierādīt, ka tie valsts līdzekļi, kas tur tika ieguldīti, tika ieguldīti attīstības daļā, nevis komercdaļā un nekādas ES normas nepārkāpa, to nevar traktēt kā neatbilstošu valsts atbalstu, līdz ar to nevar piemērot nekādas sankcijas. Mēs varējām mainīt nosacījumus, lai šī banka normāli turpinātu darbu, nevis to pārdot.
Kas pašlaik ir būtiskākais jautājums, ar kuru dzīvo VL-TB/LNNK Saeimas frakcija?
Referenduma jautājums. Var piekrist, ka NA neņēma vērā visus apstākļus un Kremļa polittehnologu spēju manipulēt ar Latvijas sabiedrības apziņu. Tomēr izeja no segregācijas ir tikai saliedētas sabiedrības veidošanās, un to var panākt tikai tad, ja ir viena apvienojoša izglītības sistēma uz vienas valodas bāzes. Pazīstu ļoti daudzus cittautiešus, kuriem nav pieņemams šis referendums pēc būtības.