Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien apstiprināja un paziņoja oficiālos referenduma rezultātus. Tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai otras valsts valodas statusu, piedalījās 1 098 921 pilsonis. Par Satversmes grozījumiem balsoja 273 347 jeb 24,8% balsstiesīgo pilsoņu, pret bija 821 722 jeb 74,8%. Jāuzsver, ka pret balsojošo skaits ir lielāks, nekā nepieciešams Satversmes grozījumu apstiprināšanai tautas nobalsošanā. Neviena ideja nevienā referendumā pēc neatkarības atjaunošanas nav sasniegusi tādu atbalstu, kāds šoreiz pēc būtības tika izteikts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Salīdzinājumam - referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā 2003. gadā piedalījās 1 010 467 pilsoņi, no kuriem iestāšanos ES atbalstīja 676 700 balsstiesīgo.
CVK visvairāk pārmet, ka tā nav paredzējusi lielo pilsoņu aktivitāti ārvalstīs, kur nebija nodrošināts pietiekams balsošanas zīmju skaits, ko nācies kopēt uz vietas. 11. Saeimas vēlēšanās septembrī Londonā nobalsoja 1407 pilsoņi, turpretim referendumā tur piedalījās 5086. Dublinā uz pēdējām vēlēšanām aizgāja 667 balsotāji, bet tautas nobalsošanā piedalījās 3527 pilsoņi. CVK priekšsēdis Arnis Cimdars atzīst, ka CVK nebija noprognozējusi šādu aktivitāti, taču noraida pārmetumus, ka Latvijā nav ieviesta elektroniskā balsošana. Ja tāda būtu, izpaliktu rindas pie iecirkņiem. CVK aktīvi piedalījusies koncepcijas izstrādē, taču deputāti iepriekšējās Saeimās nav izšķīrušies par šīs iespējas paredzēšanu likumā, kas ir parlamenta kompetencē. A. Cimdars arī uzsver, ka līdzās iespējai balsot elektroniski pilsoņu gribas izteikšana vēlēšanu iecirkņos komisijas klātbūtnē joprojām būs galvenā.
Lai paredzētu elektronisko balsošanu, ir jāievieš vēlētāju reģistrs arī Saeimas vēlēšanās un referendumos. Tad vairs nebūtu iespējas balsot jebkurā vietā Latvijā. Tas bija viens no iemesliem, kā dēļ politiķi iepriekšējās Saeimās pretojās šai idejai, kura daļā cilvēku arī radīja šaubas, vai tad varēs uzticēties vēlēšanu rezultātiem. Tagadējā koalīcija, kuru veido Vienotība, Zatlera Reformu partija un Visu Latvijai!-TB/LNNK, ir vienojusies par elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu un vēlētāju reģistra izmantošanu arī Saeimas vēlēšanās. Ceturtdien ar CVK priekšsēdi Arni Cimdaru tikās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura pārstāvji informē - Valsts prezidents skaidri atzina, ka elektroniskās balsošanas ieviešana būtu ieguvums vēlētājiem, tādēļ uz to nepieciešams virzīties bez kavēšanās.