B. Paševicai darba atrašana būšot liels izaicinājums, jo valsts amatpersonu komercdarbībai ir ierobežojumi vēl divus gadus pēc amata atstāšanas, un atkrītot milzumdaudz uzņēmumu, kur pieteikties, jo NVA slēgusi ar tiem līgumus.
B. Paševicai pēdējos astoņus gadus karjeras plāni nebija daudz jākaļ. Viņas karjeras krāšņais uzplaukums - valsts sekretāra amats Labklājības ministrijā (LM) un pēc tam NVA direktora amats - sakrita ar astoņus gadus ilgo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saimniekošanu LM. Taču pērn oktobrī labklājības ministra krēslā sēdās Ilze Viņķele (Vienotība), turklāt ZZS Saeimā palika opozīcijā. Gads B. Paševicai sākās nelāgi - 11. janvārī pret viņu tika sākta disciplinārlieta. Nesen publiskotie rezultāti vēsta - NVA direktore veikusi pārkāpumus saistībā ar atalgojuma fondu, tāpēc zaudējusi labklājības ministres uzticību un ir atbrīvojama no amata. Otrdien, 13. martā, valdība viņu atbrīvoja.
Iespējams otrs cēliens
Aizkulisēs izskan dažādas versijas. Viena versija nākusi no ZZS - notiek izrēķināšanās ar «vecajiem kadriem». Kāda LM pārstāve neoficiāli saka - pārspīlēti salīdzināt, bet ir līdzība ar gangsteri Alu Kaponi - visi gadiem it kā zināja par viņa pārkāpumiem, taču beigās aizturēja par nenomaksātiem nodokļiem. Kāda augsta valsts amatpersona neoficiāli saka - ar potenciālo līdzekļu plānošanu ne tādas vien lietas iestādēs notikušas, arī trakākas. Bet var jau būt, ka tagad būs jauns sākums - pret katru pat potenciāli nelikumīgu rīcību vērsīsies ar lielu bardzību.
LM oficiālais paziņojums ir šāds: šāgada janvāra sākumā pret B. Paševicu ierosinātajā disciplinārlietā konstatēja, ka ierēdne izdarījusi pārkāpumu, 2012. gada atalgojuma fondā uzņemoties budžeta saistības, kas par 134 455 latiem pārsniedz NVA likumā «Par valsts budžetu» 2012. gadam noteiktos saistību maksimāli pieļaujamos apjomus. Tādējādi viņa ar nodomu ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu. «Tā ir neprofesionāla budžeta veidošana. Kaitējums, kas valstij rodas, ir neizbēgams, jo būs papildu nauda jāprasa budžetā, NVA cilvēki tiek turēti neziņā,» skaidro ministre I. Viņķele.
Iespējams, NVA «lietā» gaidāms vēl otrs cēliens, kurā izskanēt varētu B. Paševicas vārds. Šobrīd LM ir pārbaudes lieta par aizdomām par prettiesisku rīcību kādā mūžizglītības projektā, kurā NVA bija atbildīga par uzraudzību. Te iesaistīta ES fonda nauda, lietu skata arī drošības iestāde.
Vai «zaļa ēna»?
B. Paševicu valdības lēmums par atbrīvošanu neesot pārsteidzis: «Pietiekoši labi orientējos politikā un valsts pārvaldes nerakstītajos noteikumos.» Pārpratuma dēļ B. Paševica pati nepiedalījās valdības sēdē, kurā viņu atbrīvoja no amata. Viņa atnāca par vēlu, jo jautājuma izskatīšana negaidīti tikusi pārcelta uz pašu sēdes sākumu. Bijusī NVA direktore noliedz, ka būtu veikusi viņai «inkriminētos» pārkāpumus: «Nē, es varu būt tikai sajūsmā par to, kā viss savērpts.» Jautāta, kā varēja nonākt līdz tik nelāgam iznākumam, B. Paševica pieļauj, ka tur varētu būt daudzu apstākļu kopums, neizslēdzot arī gluži cilvēcīgus aspektus. Viņa pieļauj - viņas atbrīvošana varētu būt kā žests, vērsts iepriekšējiem labklājības ministriem, jo īpaši Dagnijai Staķei.
Tiesa, nereti B. Paševica, kura nav nevienā partijā, saukta par īstu zaļzemnieku cilvēku. Ministre I. Viņķele saka - ne jau «zaļzemnieku» ēnas dēļ, bet gan pārkāpuma dēļ NVA direktore atbrīvota no amata. Taču ministre arī neslēpj - šobrīd iezīmējas tendence, ka daudzi ZZS laikā «atslēgas» vietās nonākušie cilvēki «nevelk profesionāli».
B. Paševicas CV ir nevainojams. Viņai ir ekonomista izglītība, pēc tam studējusi maģistrantūrā Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātē, viņai ir maģistra grāds arī politikas zinātnēs. 2003. gadā diezgan burtiski B. Paševicu uz LM atveda Dagnija Staķe (ZZS), kad nokļuva labklājības ministra amatā. Ar Tukuma rajonu cieši saistītā ministre B. Paševicu bija ievērojusi vadām Pierīgas slimokasi Tukumā. «To viņa vadīja teicami - atceros Valsts kontroles ziņojumus,» tagad teic D. Staķe. Trīs mēnešus B. Paševica bija ministres padomniece un tad piedalījās konkursā uz valsts sekretāra vietu, kuru bija pametusi Maija Poršņeva (tagadējā I. Viņķeles padomniece). Pēc D. Staķes teiktā, B. Paševicu izvēlējās, jo viņa izcēlās ar lielāko pieredzi darbā ar finanšu līdzekļu pārvaldīšanu un organizatoriskajā darbā. D. Staķes laikā ierēdņi no Tukuma rajona bija vairāki LM, un ministrei mēdz pārmest «savējo» likšanu amatos.
Ar B. Paševicu D. Staķe kā ministre esot varējusi justies droši: «Man aiz muguras bija cilvēks, kuram varēju uzticēties.» Kā stipro pusi D. Staķe sauc aprēķinus - B. Paševica aiz skaitļiem redzēja patieso ainu ar naudas izlietojumu. Tagad, esot ārpus aktīvās politikas un raugoties no malas, bijušajai labklājības ministrei liekoties smieklīgi, ka B. Paševicai «piešuj» to, ka varbūt ir kāda nauda, kas varbūt varētu trūkt. «Vēlējās atbrīvoties no Paševicas,» pārliecināta ir D. Staķe.
Darvas traipi
2008. gadā ministra amatā D. Staķi nomainīja partijas biedre Iveta Purne, kura samainīja divus svarīgus amatus vietām. B. Paševicu viņa iecēla NVA direktora amatā, bet LM valsts sekretāra amatā iecēla NVA direktoru Ringoldu Beinaroviču. I. Purnes vārdiem: «Nu varbūt tik ļoti negāja mums rakstā domas [ar B. Paševicu], Beinarovičs manam raksturam atbilda vairāk - lēmumus pieņēma strauji un operatīvi.» Pērn savukārt B. Paševica tika minēta kā jaunizveidotā Nacionālā veselības dienesta iespējamā amata kandidāte. Toreizējam veselības ministram Jurim Bārzdiņam (ZZS) B. Paševicu kā cilvēku ar labām zināšanām medicīnas jomā bija ieteikusi D. Staķe, kura tolaik bija Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. «Jā, bija tāds gadījums,» apstiprina J. Bārzdiņš. Tomēr B. Paševica neesot izvēlējusies nākt.
Lai arī labklājības nozarē aizkulisēs dzirdēta kritika un kurnēšana par B. Paševicas darbu, publiskajā telpā par viņu ilgi atsauksmes bija kā par profesionālu vadītāju. Tiesa, 2010. gadā gan karoti darvas iemeta Valsts kontroles ziņojums, kurā secināja, ka, organizējot bezdarba samazināšanas un nodarbinātības veicināšanas aktivitātes, laikā no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada 1. maijam NVA nepamatoti un nelietderīgi izlietojusi valsts budžeta līdzekļus - 1,44 miljonu latu. Piemēram, atklājās, ka pasākumos Algotie pagaidu darbi un Pasākumi noteiktām personu grupām 127 personas iesaistītas pie pasākuma īstenotāja, kas iepriekš ir bijis viņu darba devējs.
Varēja efektīvāk
Tagad darvas lāses aumaļām līst pār B. Paševicu un viņas vadīto NVA. Nesen TV3 raidījums Nekā personīga publiskoja tā rīcībā nonākušos NVA iekšējo sanāksmju audioierakstus, kas, kā teica raidījumā, rāda, cik neprofesionāli un nepārskatāmi dalīta Eiropas un valsts speciālā budžeta nauda. Gada beigās palikušās bezdarbnieku izglītošanai paredzētās neiztērētās lielās naudas summas sēdē tika dalītas bez lielas pārliecības, vai izdosies naudu izlietot.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce saka - NVA pēdējo gadu laikā ir paveikusi ievērojamu darbu, piedāvājot pakalpojumus milzīgam bezdarbnieku un darba meklētāju skaitam. Piemēram, pastāvīgi strādājot pie savu pakalpojumu klāsta dažādošanas. Tiesa, ir arī jautājumi, kuros LDDK vēlētos redzēt uzlabojumus. Piemēram, tāda ir kvalitātes nodrošināšana apmācībās pēc kuponu metodes, kur NVA ir šo apmācību pasūtītāja un atbildīga par maksimāli lietderīgu valsts un ES finansējuma izlietojumu bezdarbnieku mācībām. «Līdz šim apmācību iepirkšana ir bijusi formāla dokumentu pieņemšana, ļaujot ikvienai, arī tikko dibinātai, izglītības iestādei pieteikties īstenot bezdarbnieku apmācību, bez nekādām garantijām, ka apmācības tiešām notiek un ir kvalitatīvas,» norāda A. Līce. NVA arī būtu operatīvāk jāreaģē uz darba tirgus izmaiņām, darba devēju vajadzībām. Karjeras konsultācijas varētu būt mērķtiecīgākas, lai motivētu bezdarbniekus iegūt tās kvalifikācijas, kas ir pieprasītas darba tirgū.
Jautāta, kā raksturotu B. Paševicu, I. Viņķele saka: «Cīnītāja. Par ko cienu. Būtu griezusi savu enerģiju citā virzienā, cenu nevarētu noteikt.» Ar pareizo virzienu ministre domā bezdarbnieku atgriešanu darba tirgū un godprātīgu ES fondu apguvi.