Viens no tiem ir režisora Ginta Grūbes un scenārija autora Jāņa Dombura stāsts Lustrum (studija Mistrus Media) par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā valstī, mēģinājums saprast, kas bija tā sistēma, kas pēdējos 25 gadus traucējusi Latvijas valsts pieaugšanas procesam. Otrs ir režisora Ivara Selecka iesniegtais projekts Turpinājums (studija Mistrus Media). «Septiņi bērni septiņās dažādās Latvijas vietās sāk iet skolā, un neviens nezina, kas būs tālāk,» tiek pieteikta kinolente, kuras scenārija autore būs antropoloģe Dace Dzenovska (iepriekš abi ir sadarbojušies filmā Pāri ceļiem un upei - I.A.).
Interesanti, ka Ivars Seleckis būs viens no varoņiem citā Latvijas simtgadei veltītajā dokumentālajā darbā - režisores Kristīnes Briedes kinolentē Baltijas jaunais vilnis (Vides filmu studija) par pasaules kinovēsturē unikālu parādību - Baltijas poētiskā dokumentālā kino skolu un tās veidotājiem, kuri XX gadsimta 60. gados izaicināja tradīcijas un vēl šodien nav norimuši. «Šis bija vienīgais projekts, kurā bija ietverta Baltijas dimensija, kas ir ļoti būtiski, jo 2018. gadā savu simtgadi atzīmēs arī Igaunija un Lietuva,» akcentēja Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Trīs no dokumentālajām filmām pievērsies atsevišķām personībām - režisores Ilonas Brūveres topošā darba Ievainotais jātnieks (studija Kinolats) uzmanības centrā būs tēlnieks Kārlis Zāle, kurš savu vīziju par Latvijas valsti iemūžinājis divos monumentālos latviešu tautas nacionālās apziņas simbolos - Brīvības piemineklī un Brāļu kapos. Režisore Dzintra Geka veidos kinolenti Kurts Fridrihsons (studija Sibīrijas bērni), kas būs personisks Gundegas Repšes stāsts par mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos. «Viņš nebija tikai mākslinieks, viņš bija laikmets!» uzsvēra kinorežisors Jānis Streičs. Savukārt režisore Kristīne Želve piedāvās dokumentālo filmu Mērijas ceļojums (studija Vivat!) - Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī Latvijas muzeju kolekcijas, iesaiņotas 700 kastēs; Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā, kura devās līdzi vilcienam, lai sargātu mūsu dārgumus.
Atbalstu saņēma arī projekts Baltu ciltis (Tritone Studio). Tas ir stāsts par XIII gadsimta baltu tautām, kuras vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Kinolentes autori būs pasaulē pamanītie jaunās paaudzes režisori Raitis un Lauris Ābeles, kuri par savu spēles īsfilmu Kastrāts kuilis (2014) ieguvuši Grand Prix Starptautiskajā Tamperes filmu festivālā. Finansējumu ieguva arī režisora Askolda Saulīša darbs Astoņas zvaigznes (studija Centrums) par latviešu strēlniekiem, režisores Ināras Kolmanes Bērni cīņās par Latviju (studija Deviņi) un režisores Unas Celmas Simtgadnieces stāsts (studija Fenixfilm), kas būs vienas 100 gadu vecas mājas vēstījums, veidots no dažādu paaudžu, dažādu tautību un uzskatu cilvēku likteņiem.
Pusgada laikā filmu veidotājiem ir jāattīsta savs projekts un jāuzņem ievadmateriāls, lai nākamajā kārtā novembrī cīnītos par nepieciešamajiem līdzekļiem savu darbu ražošanai.