«Neko jau nepanāks, iesim pagrīdē,» komentējot jaunās nodevas ierosinājumu, saka Andris, taksometra šoferis no Liepājas. Teju 300 eiro nodeva viņam esot par lielu, būšot jāatdod puse algas. Viņa domubiedrus var sastapt arī citviet Latvijā, piemēram, laikraksts Alūksnes Ziņas publicējis taksista Romāna viedokli: «Es domāju, ja paaugstinās nodokļus, tad vienkārši būs daudz neoficiālo taksistu.» Turklāt gan viens, gan otrs nozares pārstāvis zina teikt, ka daļa «kolēģu» jau tagad strādā nelegāli. Nelielās pilsētās visi cits citu pazīstot un taksometrs tiek izsaukts, pa tiešo zvanot šoferim. «Tad visu - gan summu, gan laiku - var norunāt, mums jau ir tāds savs klientu loks,» piebilst Andris. Uz jautājumu, vai līdz šim cītīgi maksājis valsts tiesu, viņš neatbild, tikai liek noprast, ka «visādi jau tās lietas notiek».
Līdzīgi no nodokļiem izvairās lielākā daļa nozarē strādājošo, liecina FM rīcībā esošā informācija. Skaitļi liecina, ka vidēji taksisti pērn strādājuši 25 stundas mēnesī jeb mazāk par stundu dienā un par to saņēmuši 66 eiro lielu algu. Šādu oficiāli iesniegto informāciju atbildīgās iestādes uzskata par melīgu, taču nav spējīgas pierādīt, tā kā viss tiek slēpts gan aiz gludi pieslīpētām shēmām, gan sagrozītiem auto skaitītāju rādītājiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir pārliecināta, ka patentmaksa jeb taksometru vadītāju nodoklis ir labs veids, kā sākt nozares sakārtošanu. Viņa apzinoties, ka daļa strādājošo būs neapmierināti, taču «ideālu risinājumu, lai visi būtu priecīgi, nav». Ministri arī nepārsteidz, ka daļa šoferu draud iet pagrīdē: «Šķiet, ka tie, kuri jau šobrīd slēpj ieņēmumus, varētu to turpināt, bet tie, kuri gribēs strādāt licencēti un godprātīgi, izpildīs šo prasību.» Līdzīgās domās ir arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) vadītājs Ivo Ošenieks, kurš uzskata, ka taksometru nozare esot bijusi jāsakārto jau sen un šis ir solis pareizā virzienā. Taujāts, kas notiks ar šoferiem pašvaldībās, kuri teicās pelnām maz, I. Ošenieks ir skarbs: «Nav normāla situācija, ka vieni uzņēmumi cenšas strādāt godīgi, maksā nodokļus un tai pašā laikā tirgū ir spēlētāji, kas ignorē visus noteikumus. Taksometru pārvadājumi ir bizness, tas nav sociālais pakalpojums. Apskatot, cik mazas summas redzamas uzņēmumu nodokļu atskaitēs, rodas daudz jautājumu. Ja jau ir tik slikti, nav jānodarbojas ar šādu biznesu.»
FM norāda, ka 286 eiro neesot nejauši izvēlēta summa - ja ar vienu mašīnu, par kuru samaksāts šis avansa maksājums, tiek nodarbināti divi šoferi, naudas pietiek, lai segtu viņu minimālās sociālās iemaksas. Šim punktam pievēršas arī LPPA pārstāvis: «Pasākums nav vērsts tikai vienā virzienā, lai papildinātu valsts budžetu, tas ir arī tāpēc, lai viņi būtu sociāli aizsargāti. Būs nomaksāti nodokļi, un droši varēs saņemt pensiju. Jāskatās tālredzīgi.»
Šoferi gan uz vecumdienām raugās skeptiski un neticot, ka tad, kad viņiem pienāks pensionēšanās vecums, valsts joprojām spēs nodrošināt pensiju izmaksu. Uzreiz strādāt bez licences gan viņi nesākšot, bet, kā būs tālāk, rādīšot laiks. Turklāt līdz konkrētā ierosinājuma ieviešanai vēl zināms ceļš ejams - valdība ir pieņēmusi lēmumu, taču vēl palicis izstrādāt visu normatīvo bāzi. Patentmaksas ieviešana nākotnē valstij sola aptuveni četru miljonu ieņēmumus.