Lea Briede, 29 gadi
Oficiāli to izlēmu apstiprināt, jo zināju, ka cilvēki, kas paliks pēc manis, neiedomātos, ka es to varētu gribēt, parūpējos par to pati. Tuvinieki nebija priecīgi, taču man ir liberālas attiecības ar nāves tēmu, nedomāju, ka tam jābūt tabu, par kuru jaunībā nerunā un nedomā. Līdzcilvēki tomēr saprot, ka tās ir manas tiesības un atbildība.
Jāatzīst gan, ka viņi paši nav uzrakstījuši šādu iesniegumu, tāpēc, ja viņu bojāejas gadījumā man lūgtu atļauju izmantot orgānus, es nezinu, vai uzdrošinātos atļaut. Ja viņi ir pret, tas nebūtu ētiski. Es, protams, netaisos mirt jauna, tomēr pieņemu situāciju, ka tā dzīvē var gadīties.