Annai radies priekšstats, ka baltkrievu sievietes vairāk uztraucas par saviem bērniem, turpretī latvieši bērnus audzina brīvāk un demokrātiskāk. Latvieši vienkāršāk izturas pret viesu uzņemšanu un svētku svinēšanu, savukārt baltkrieviem pat bērēs galdā jābūt vismaz sešiem siltajiem ēdieniem.
«Šķiet, baltkrieviem ir izteiktāka vēlme izrādīties,» secina Anna, vērojot attiecības starp dažādu tautību pārstāvjiem un dzīvojot ģimenē, kurā bērniem ir divas dzimtās valodas. Viņa gan pieļauj, ka vēsturniekiem un speciālistiem uz to varētu būt pavisam cits skatījums. Baltkrievi Latvijā dzīvo kopš XII gadsimta un vēsturiski dziļākas saknes laiduši Latgalē. Šodien baltkrievi vairāk koncentrējas Rīgā un Latgales reģionā un ir otra lielākā mazākumtautības kopiena Latvijā.
Baltkrievu valoda pazūd
Lai arī lielākā daļa Latvijas baltkrievu runā krievu valodā, ar latviešiem tomēr viņiem esot vairāk kopīga nekā ar krieviem. Līdzību varot saskatīt latviešu un baltkrievu valodā, kultūrā, abu valstu vēsturiskajos notikumos, kopīgajā katoļticībā un līdzīgajās svētku svinēšanas tradīcijās. Pavisam nesen, paveicot lielu darbu un piesaistot gan baltkrievu nevalstiskās organizācijas Latvijā un to atbalstītājus, gan arī organizācijas Baltkrievijā, izdota baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca, kas ļauj tulkot un apgūt šo valodu bez starpniekvalodas. Prezentācijā tā dažam likusi pabrīnīties, ka vispār eksistē tāda baltkrievu valoda. Tieši baltkrievu valodas saglabāšana ne tikai Latvijā, bet arī pašu baltkrievu etniskajā dzimtenē ir būtiska problēma. Latvijā tikai retā baltkrievu ģimenē runā šajā valodā, pamatā izmanto krievu valodu, kas līdzās baltkrievu valodai Baltkrievijā atzīta par oficiālu valsts valodu un daudzviet dominē pār pamatvalodu.
«Tas nav noslēpums, tāpēc mēs savu skolu lolojam un uzturam kā tādu pērli. Ja gribat zināt, kas var notikt ar latviešu valodu, ja Latvijā par otru oficiālo valodu atzīs krievu valodu, paskatieties uz baltkrieviem,» saka Anna, diplomēta baltkrievu filoloģe, kura, pēc augstskolas beigšanas un ģimenes izveidošanas pārceļoties uz dzīvi Latvijā, domāja, ka šis diploms tā arī ieguls plauktā nevienam nevajadzīgs. Tomēr vēlāk izrādījās, ka tieši tas kļuvis par iedvesmu jaunam sākumam - baltkrievu valodas un literatūras mācīšanai bērniem Latvijā.
Par daudz toleranti
Latvijas baltkrievi no tautiešiem etniskajā dzimtenē saņēmuši vērā ņemamu komplimentu. «Jūs Latvijā esat pat vairāk baltkrievi nekā mēs Baltkrievijā,» šādu atzīšanos dzirdējusi Latvijas Baltkrievu savienības vadītāja Valentīna Piskunova kādā festivālā, kur viņa līdzīgu biedrību vadītājus pie kopīga galda pārsteigusi ar uzrunu dzimtajā valodā, kamēr visi pārējie izteikušies krieviski.
Bet varbūt paši baltkrievi negrib būt baltkrievi? Uz provokatīvo jautājumu Anna Ivane atbild pēc neilga pārdomu brīža: «Iespējams, mums ir pārāk zema pašapziņa. Tāpēc mūsu - skolas un baltkrievu sabiedrisko organizāciju - uzdevums ir celt to. Latvieši ir izgājuši dažādus ceļus, cīnoties par savas valsts neatkarību un valodu, un pastāv uz to kā vienīgo valsts valodu, bet mēs laikam esam pārāk mierīgi un toleranti. Baltkrievijā gan ir organizācijas un kolektīvi, kas mēģina uzturēt dzīvu baltkrievu valodu, tradīcijas, taču man liekas, kas tas viss notiek tā drusku mākslīgi.»
Apzināta izvēle
«Tikai tie, kuri ciena un zina savu dzimto valodu, kultūru un vēsturi, cienīs un mācīsies arī tās zemes valodu, kultūru un vēsturi, kurā viņi dzīvo,» ir pārliecināta Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktore Anna Ivane, kuras vadītā iestāde devusi ievērojamu ieguldījumu gan baltkrievu integrācijā Latvijā, gan arī savas nacionālās identitātes saglabāšanā. «Mūsu skolas audzēkņi pirmām kārtām apgūst latviešu valodu un vēsturi, un tikpat nopietni pievēršamies arī baltkrievu valodas, literatūras un vēstures apguvei,» saka direktore, lai gan starpbrīžos skolas gaiteņos tomēr dzird tikai krievu valodu. A. Ivane nenoliedz, ka sarunas baltkrievu un latviešu valodā beidzas līdz ar mācību stundas beigām, tomēr priecājas, ka lielākā daļa pamatskolas absolventu turpina mācīties latviešu vidusskolās un brīvi pārvalda arī savu senču valodu. «Mūsu skolas bērni nav īpaši jāmudina apgūt gan valsts, gan senču dzimto valodu, jo viņi jau apzināti izvēlas baltkrievu pamatskolu,» saka direktore, kura uzskata, ka, kopā ar bērniem svinot latviešu un baltkrievu svētkus un iesaistoties skolas dzīvē, vietējā sabiedrībā veiksmīgi integrējas arī vecāki. Jāatzīst gan, ka tā ir tikai niecīga daļa no Latvijā dzīvojošajiem baltkrieviem, jo šajā skolā mācās vien 120 bērnu.
Starp Latvijas un Baltkrievijas Izglītības ministriju noslēgta vienošanās, ka jaunieši no Latvijas var doties studēt uz Baltkrieviju bez maksas un pēc tam atgriezties Latvijā. Šādu iespēju izmantojuši vairāki jaunieši.