Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Taustāmākais labums - siers

Sieru klāsta bagātināšanās Latvijas veikalu plauktos būšot vienīgais patērētāja tiešais ieguvums no triju zemnieku kooperatīvu Trikāta, Dzēse un Piena partneri iecerētās piena pārstrādes rūpnīcas. Vairāk būšot netiešu labumu - saražotais piens, kas patlaban visai daudz plūst pārstrādei uz Lietuvu, paliks pašmājās, pārtopot konkurētspējīgos produktos. Topošā rūpnīca radīs arī jaunas darbvietas, vairos nodokļu ieņēmumus budžetā un palīdzēs virzīt eksportu.

Par valsts galvotā projekta dzīvotspēju tā īstenotāji nešaubās, to pamatojot: projekts izgājis vairākus vērtēšanas sietus, arī Lauku atbalsta dienestā (LAD), kas pirmdien deva zaļo gaismu projektam ES līdzfinansējuma saņemšanai. Tā bija pēdējā kooperatīvu gaidītā pretimnākšana no valsts puses, pēc kā drīzumā tiks sākta rūpnīcas būve.

Esot dzīvotspējīgs

Diena jau ziņoja par krīzi Eiropas piensaimniecībā pirms dažiem gadiem, pēc kā sekoja ES atbalsts sektora pārstrukturizēšanai. Par piena pārstrādei paredzētās naudas sadales nosacījumiem nozarē strādājošie vairāk nekā gadu nespēja vienoties, līdz valdība pērn rudenī noteica, ka šis atbalsts būs pieejams piena ražotāju kooperatīvu uzņēmumiem. Minētos trīs kooperatīvus apvienojošais Latvijas piens bija vienīgais, kas līdz noteiktajam termiņam pērn novembrī LAD iesniedza savu rūpnīcas projektu.

LAD vērtēja biznesa plānu, projekta finansiālās iespējas, ekonomisko dzīvotspēju, Dienai sacīja dienestā. Ņemot vērā lielo projekta vērienu, tā vētīšanā piesaistīti divi eksperti no malas. Biznesa sadaļu vētīja auditorfirma BDO, tehnoloģijas - Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Projekts atzīts par dzīvotspējīgu, pretējā gadījumā tas nemaz netiktu apstiprināts, teica LAD.

Ņemot vērā, ka projektam pērn novembra beigās piešķirts valsts galvojums, tā dzīvotspēju vērtēja arī Valsts kasē. Tāpat četrās piecās komercbankās, kas pieteikušās sniegt aizdevumu valsts galvotajam projektam, Dienai teica Latvijas piena valdes loceklis Raimonds Freimanis.

Nevedīs uz Lietuvu

Ražotnes projektēšana jau sākta, būvniecību iecerēts sākt līdz rudenim. Pirmo kārtu plānots pabeigt 2012. gada sākumā, sākot ražot saldo krējumu un vājpiena koncentrātu. Otrā posma noslēgumā nākamā gada vasarā jāsāk ražot puscietos un cietos sierus. To tapšanā tiks izmantota Trikātas KS piederošā uzņēmuma Trikātas siers pieredze, kas tiks ņemta par pamatu arī produktu virzībai tirgū. 70-80% produkcijas iecerēts eksportēt uz Krieviju, Vāciju u. c., sieri būs nopērkami arī pašmājās.

Biznesa plāns paredz rūpnīcā pārstrādāt visu triju kooperatīvos esošo 600 zemnieku dienā saražotās 250-300 tonnas piena, no kā lielākā daļa labākas cenas dēļ patlaban tiek izvesta pārstrādei Lietuvas kombinātos. Kooperatīvi zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) solījuši nevest pienu uz Lietuvu, ja būs iespēja to pārstrādāt savā ražotnē.

«Mēs savu vārdu turēsim neatkarīgi no tā, kādā formātā tas dots,» teica R. Freimanis. Jauna spēlētāja ienākšana tirgū vēl vairāk sadrumstalos piena pārstrādi, kur daudzi pilnībā nenoslogo jaudas, atzīst nozares pārzinātāji. Rūpnīcai nevajadzētu īpaši saasināt pašreiz saspīlēto situāciju ar piena izejvielām, ņemot vērā, ka ražotnē tiks pārstrādāts patlaban uz Lietuvu lielos apjomos vestais piens.

Būtisks menedžments

«Tas, vai šis projekts būs veiksmīgs vai ne, būs atkarīgs no uzņēmuma menedžmenta,» Dienai kooperatīvu ieceres vērtēja lauksaimniecības tirgus eksperte Ingūna Gulbe. Patlaban darbs pie menedžmenta un vadības izvēles vēl noris, saka R. Freimanis. «Pārdošanas daļa tiks pārņemta no Trikātas siera un vēl jāpastiprina. Par pārējo vēl būs jālemj.»

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks, kurš ir nemierā ar valsts lielo pretimnākšanu kooperatīviem, Latvijas piena plānus iekļūt Maskavas lielo veikalu ķēdes nodēvēja par ļoti ambicioziem. «To parādīs dzīve, kā viņiem ies,» izvairīgi noteica LPCS vadītājs, gan norādīja, ka piena izejvielas cenu noteiks norises pasaules tirgū, tam piekrīt arī I. Gulbe un R. Freimanis.

«Mēs negarantēsim augstāko cenu, bet arī neļausim tai būtiski krist lejā krīzes brīžos. Cena būs stabila, tā nestaigās.» Rūpnīcas mērķis nav gūt un izņemt peļņu, kā tas vērojams lielākajā daļā pārstrādes, kam ir jānopelna īpašniekiem vai investoriem, saka R. Freimanis. «Mūsu mērķis ir maksāt ārā peļņu kā piena cenu.» Tāda arī ir kooperācijas būtība - nodrošināt, lai pelna nevis kooperatīvi, bet to biedri, bilst I. Gulbe.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Par projektu

Rūpnīcu būvēs SIA Latvijas piens, kuru izveidoja trīs zemnieku kooperatīvi - Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS -, kas kopā apvieno 600 zemnieku, kuri diennaktī kopumā saražo ap 250-300 tonnu piena. Tas ir ap 15-20% no kopējā valstī saražotā piena.
Piena pārstrādes rūpnīcu plānots būvēt Jelgavā, Langervaldes ielā 7. Tā būs 39. piena pārstrādes rūpnīca Latvijā, kurā būšot 50-60 jaunu darbvietu.
Kopējie ieguldījumi projektā plānoti 10 miljonu latu. No tiem: kredīts būs ap 6,5 miljoniem latu, ko plānots atmaksāt septiņu gadu laikā;
kooperatīvos esošo zemnieku ieguldījums - 1,28 miljoni latu; Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējums - 2,95 miljoni latu.
Latvijas piena rūpnīcas projekts bija starp tiem septiņiem, kuram valdība valsts galvojumos pērn beigās paredzēja 162,33 miljonus latu. No tiem pieci miljoni latu ir galvojums Latvijas piena projektam.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?