Par valsts galvotā projekta dzīvotspēju tā īstenotāji nešaubās, to pamatojot: projekts izgājis vairākus vērtēšanas sietus, arī Lauku atbalsta dienestā (LAD), kas pirmdien deva zaļo gaismu projektam ES līdzfinansējuma saņemšanai. Tā bija pēdējā kooperatīvu gaidītā pretimnākšana no valsts puses, pēc kā drīzumā tiks sākta rūpnīcas būve.
Esot dzīvotspējīgs
Diena jau ziņoja par krīzi Eiropas piensaimniecībā pirms dažiem gadiem, pēc kā sekoja ES atbalsts sektora pārstrukturizēšanai. Par piena pārstrādei paredzētās naudas sadales nosacījumiem nozarē strādājošie vairāk nekā gadu nespēja vienoties, līdz valdība pērn rudenī noteica, ka šis atbalsts būs pieejams piena ražotāju kooperatīvu uzņēmumiem. Minētos trīs kooperatīvus apvienojošais Latvijas piens bija vienīgais, kas līdz noteiktajam termiņam pērn novembrī LAD iesniedza savu rūpnīcas projektu.
LAD vērtēja biznesa plānu, projekta finansiālās iespējas, ekonomisko dzīvotspēju, Dienai sacīja dienestā. Ņemot vērā lielo projekta vērienu, tā vētīšanā piesaistīti divi eksperti no malas. Biznesa sadaļu vētīja auditorfirma BDO, tehnoloģijas - Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Projekts atzīts par dzīvotspējīgu, pretējā gadījumā tas nemaz netiktu apstiprināts, teica LAD.
Ņemot vērā, ka projektam pērn novembra beigās piešķirts valsts galvojums, tā dzīvotspēju vērtēja arī Valsts kasē. Tāpat četrās piecās komercbankās, kas pieteikušās sniegt aizdevumu valsts galvotajam projektam, Dienai teica Latvijas piena valdes loceklis Raimonds Freimanis.
Nevedīs uz Lietuvu
Ražotnes projektēšana jau sākta, būvniecību iecerēts sākt līdz rudenim. Pirmo kārtu plānots pabeigt 2012. gada sākumā, sākot ražot saldo krējumu un vājpiena koncentrātu. Otrā posma noslēgumā nākamā gada vasarā jāsāk ražot puscietos un cietos sierus. To tapšanā tiks izmantota Trikātas KS piederošā uzņēmuma Trikātas siers pieredze, kas tiks ņemta par pamatu arī produktu virzībai tirgū. 70-80% produkcijas iecerēts eksportēt uz Krieviju, Vāciju u. c., sieri būs nopērkami arī pašmājās.
Biznesa plāns paredz rūpnīcā pārstrādāt visu triju kooperatīvos esošo 600 zemnieku dienā saražotās 250-300 tonnas piena, no kā lielākā daļa labākas cenas dēļ patlaban tiek izvesta pārstrādei Lietuvas kombinātos. Kooperatīvi zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) solījuši nevest pienu uz Lietuvu, ja būs iespēja to pārstrādāt savā ražotnē.
«Mēs savu vārdu turēsim neatkarīgi no tā, kādā formātā tas dots,» teica R. Freimanis. Jauna spēlētāja ienākšana tirgū vēl vairāk sadrumstalos piena pārstrādi, kur daudzi pilnībā nenoslogo jaudas, atzīst nozares pārzinātāji. Rūpnīcai nevajadzētu īpaši saasināt pašreiz saspīlēto situāciju ar piena izejvielām, ņemot vērā, ka ražotnē tiks pārstrādāts patlaban uz Lietuvu lielos apjomos vestais piens.
Būtisks menedžments
«Tas, vai šis projekts būs veiksmīgs vai ne, būs atkarīgs no uzņēmuma menedžmenta,» Dienai kooperatīvu ieceres vērtēja lauksaimniecības tirgus eksperte Ingūna Gulbe. Patlaban darbs pie menedžmenta un vadības izvēles vēl noris, saka R. Freimanis. «Pārdošanas daļa tiks pārņemta no Trikātas siera un vēl jāpastiprina. Par pārējo vēl būs jālemj.»
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks, kurš ir nemierā ar valsts lielo pretimnākšanu kooperatīviem, Latvijas piena plānus iekļūt Maskavas lielo veikalu ķēdes nodēvēja par ļoti ambicioziem. «To parādīs dzīve, kā viņiem ies,» izvairīgi noteica LPCS vadītājs, gan norādīja, ka piena izejvielas cenu noteiks norises pasaules tirgū, tam piekrīt arī I. Gulbe un R. Freimanis.
«Mēs negarantēsim augstāko cenu, bet arī neļausim tai būtiski krist lejā krīzes brīžos. Cena būs stabila, tā nestaigās.» Rūpnīcas mērķis nav gūt un izņemt peļņu, kā tas vērojams lielākajā daļā pārstrādes, kam ir jānopelna īpašniekiem vai investoriem, saka R. Freimanis. «Mūsu mērķis ir maksāt ārā peļņu kā piena cenu.» Tāda arī ir kooperācijas būtība - nodrošināt, lai pelna nevis kooperatīvi, bet to biedri, bilst I. Gulbe.