Eskalācija izpalika
1. Rīgā 9. maija svinības tradicionāli izraisa visai alerģisku reakciju latviešu publikā, un likās, ka šogad situācija varētu būt vēl nospriegotāka - Uzvaras pieminekļa pakāji revanšam izmantos tās iedzīvotāju grupas, kas sarūgtinātas par zaudējumu t. s. valodas referendumā, aktīvisti, kas vāc parakstus nākamajam referendumam (pilsonība) utt. Tomēr pretēji gaidītajam runas un darbi nepārsniedza jau pierasto temperatūras līmeni. Politiskajās aprindās runā, ka te savu lomu nospēlējusi Saskaņas centra (SC) vēlme mazliet piebremzēt radikāļus. Piemēram, parakstu vācēji izmēģinājuši noīrēt vietu notāriem (parakstu apstiprināšanai) trijās tuvākajās viesnīcās, tomēr saņēmuši atteikumu - ļoti iespējams, ka SC kontrolētā Rīgas pašvaldība viesnīcām saprotami izskaidrojusi, kādēļ telpas atsakāmas... Šo versiju apstiprina arī tas, ka radikāļi krieviskajā informatīvajā telpā deva mājienus par to, ka SC iedarbinājusi t. s. administratīvo resursu, lai saglabātu zināmas monopoltiesības uz, simboliski izsakoties, tribīni. SC var saprast - tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un pragmatiskākie ļaudis apvienībā lēš, ka Rīgā SC neiegūs vairāk kā 40% balsu, attiecīgi, lai saglabātu varu galvaspilsētā, būs nepieciešami sabiedrotie. Savukārt, ja sabiedrotie tiks meklēti t. s. latviešu partiju nometnē, SC jāmēģina mazināt mieles, ko atstājis valodas referendums.
Dažreiz iztiekam bez populisma
2. Ņemot vērā, ka teju vai visi politiskie spēki iestājas par nodokļu pazemināšanu, politiķu iebildumi pret Finanšu ministrijas priekšlikumiem nodokļu pazemināšanai sākotnēji izskatījās pēc kašķa meklēšanas, lai pabojātu nervus Vienotībai. Tomēr liekas, ka Reformu partijas (RP) un SC iebildumi pret PVN likmes pazemināšanu, aicinot lielāku uzsvaru likt uz IIN samazināšanu, ir adekvāti. Patiesi der neaizmirst, ka zemāka PVN gadījumā ieguvēji būtu arī turīgi cilvēki, kuriem tas nav tik būtiski, un nodokļu nemaksātāji, kuri to tā īsti nav pelnījuši, vienlaikus var gadīties, ka PVN pazemināšana par 1% nedotu arī gaidīto efektu, lai Latvijas inflācijas līmenis atbilstu iekļūšanas eirozonā kritērijiem. (Rietumu eksperti prognozē, ka eirozonā nākamgad vidējais inflācijas līmenis varētu noslīdēt līdz 1,5%, un tādu sasniegt ar PVN pazemināšanu Latvija nevar.) Varbūt tiešām pareizāk būtu ar straujāku IIN likmju mazināšanu veicināt gan pelēkā sektora sarukšanu (attiecīgi lielākus nodokļu ieņēmumus), gan jaunas darbvietas. Lielais nezināmais, protams, ir tas, ko par šīm diskusijām domā Latvijas ārvalstu aizdevēji, - lai gan esam atguvuši lielāku patstāvību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, ignorēt viņu domas Latvija nevar. Tomēr lielāks risks ir, ka diskusijas ievilksies, tad parlaments dosies vasaras brīvdienās... Mums jau ir nepatīkama pieredze - visnotaļ vajadzīgais nodokļu atbalsta pasākuma likums (nodokļu atbalsta pasākums - vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuri līdz noteiktam datumam samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10% apmērā) virzās pa likumdošanas gaiteņiem ārkārtīgi smagnēji.
Mēģinās nošķirt graudus no pelavām
3. Aizvadītajā nedēļā Labklājības ministrija (LM) pārsprieda ar pašvaldībām (cik noprotams, tās sliecas LM atbalstīt) priekšlikumus, kā reformēt sociālo pabalstu sistēmu, lai mazinātu t. s. profesionālo pabalstu saņēmēju slāni. Vienkārši izsakoties, izmaiņu pieņemšanas gadījumā tikai fakts, ka jums ir četri mazi bērni, nebūs iemesls, lai jūs kopā «salasītu» salīdzinoši prāvu summu (starp priekšlikumiem arī tēze, ka pabalstu apmēram nevajadzētu pārsniegt minimālās algas apmēru) un veģetētu tālāk, īpaši darbu nemeklējot. Ministrija norāda, ka jaunā sistēma nedos lielus ietaupījumus, tomēr ļaušot sociālo palīdzību novirzīt precīzāk. Iespējams, tomēr sociālā budžeta speciālisti (t. sk. liberāļi) norāda, ka pastāv risks pareiza mērķa vārdā dot papildu triecienu tieši bērniem, kuri nav vainīgi, ka vecāki negrib meklēt darbu. Citiem vārdiem, lietojot pātagas principu pieaugušo virzienā, nepieciešams domāt par instrumentiem, kas ļautu šādās ģimenēs augošajiem bērniem gūt kaut cik adekvātu nodrošinājumu.
Atvaļinājums Grieķijā?
4. Varētu likties - vai gan Grieķijā var notikt kaut kas vēl draņķīgāks par to, kas jau noticis? Var. Ja parlamenta vēlēšanu rezultātā iestājas strupceļš jau tā saraustītajā ceļā uz ekonomikas savešanu kaut cik kārtībā. Rezultātā - lai gan sociālistu uzvara prezidenta vēlēšanās Francijā varēja grieķiem radīt cerību, ka eirozonas uzstādījums uz taupību, taupību un vēlreiz taupību mazināsies, viņi paši pamanījās savēlēt tādus personāžus, ka jaunas nianses Eiropas kopējā dziesmā diez vai spēs ko līdzēt, jo var jau pilnām mutēm runāt par izaugsmes veicināšanu, tomēr vispirms kaut nedaudz jānostabilizē krīze. Un to, šķiet, grieķi nav gatavi Ja neesat ekstrēmu piedzīvojumu cienītājs (streiku radītas neērtības), tuvākajos mēnešos baudīt vasaru šajā valstī būs nedaudz vieglprātīgi.
Šonedēļ
5. Šonedēļ darbu sāk NATO samits Čikāgā, kurp dodas arī Valsts prezidents ar delegāciju. Protams, var teikt, ka Latvijas ietekme uz NATO lēmumiem ir neliela, tomēr pats samits ir nozīmīgs.
Starp valdības darba kārtības jautājumiem atzīmējami Ekonomikas ministrijas Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projekts un Satiksmes ministrijas priekšlikumi par sabiedriskā transporta tarifu noteikšanas un kompensāciju izmaksas nozares dalībniekiem kārtību. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vēlas saņemt valdības akceptu juridiski noformētai sadarbībai ar Ziemeļu ministru padomi, kuras speciālisti palīdzētu veikt Latvijas zinātnes vājo un stipro pušu izvērtējumu (iekšējās intrigās neiesaistītu ekspertu piesaiste nāktu par labu, tiesa, varētu arī celt dienasgaismā mūsu zinātniekiem ne tik patīkamus secinājumus).
Protams, aizkustinoši arī, ka beidzot - 2012. gada vidū - valsts ir apķērusies, ka nav vienotas kārtības, kas noteiktu, kā Sabiedrības integrācijas fonds dala naudu nevalstiskām organizācijām, kontrolē projektu īstenošanu un vajadzības gadījumā spēj naudu atgūt (Finanšu ministrijas priekšlikumi, Ministru kabineta komiteja, 14.05.2012.)
Savukārt Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā (15. maijs) nozare un Veselības ministrija diskutēs par veselības aprūpes attīstības plāna projektu.