Kā labu piemētu varu minēt pagājušā gada Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 9.b klases tērpus. Meiteņu kleitiņas bija šūtas no vienkāršiem, dažādu krāsu audumiem 60.gadu stilā. Zēna kaklauts bija tieši no tā auduma, kādā meitenes kleita, ar kuru viņš kopā ienāca zālē. Stilistiski saskaņoti, jauki un 15 gadu vecumam atbilstoši. Neviena meitene nebija garajā kleitā ar šķēlumiem un spīdumiem. Šajā skolā galvenais ir zināšanas, nevis vecāku maka biezums un izrādīšanās!
Laura Šupstika. Devītās klases izlaidumā man svarīga bija kleita, obligāti pie friziera iegūtas matu lokas, ziedi un balle ar dejām. Fantastisks likās skolotāju un vecāku lēmums - ballēties līdz rīta gaismai, lai bērniem nav pa tumsu apkārt jādauzās.
12.klases izlaidumā svarīgi likās - jo vairāk ziedu, jo labāk. Skolotāja pēc svinīgās daļas mūs aizveda uz Bernātiem - jūras krastā pudelē aprakām katra uz lapiņas uzrakstītu vēstījumu. Solījām, ka pēc pieciem gadiem brauksim rakt ārā. Līdz tam vēl gadiņš jāpaciešas. Izlaiduma ballē muzicēja tolaik nezināmais mūziķis Andris Ērglis. Saullēktu, kā Liepājā pienākas, sagaidījām pie jūras.
Pēc trim nedēļām gaidāms mans augstskolas izlaidums. Šoreiz ziedu kalni, skaistās kleitas, frizūras vairs neliekas tik svarīgas, cik paša diploma iegūšana. Protams, nenoliegšu, kāpšana uz skatuves pēc diploma ar talāru mugurā un kantainu cepurīti galvā būs īpašs brīdis, ko gaidīju četrus gadus. Tomēr nozīmīgāka būs apziņa, ka man ir bakalaurs. Lai arī izlaidumi prasa tēriņus, sajūsma un pacilātība izlaiduma dienā tos atsver. Pat krīzes laikos!