Pievilcība kļūst par aizvien būtiskāku faktoru, kas ietekmē panākumus darbā, un spēja būt pievilcīgam iespaido attieksmi no vadītāju un kolēģu puses. Pievilcīgi cilvēki biežāk tiek pieņemti darbā, saņem palīdzību darba procesā, iegūst no citiem vērtīgu informāciju un izpelnās piedošanu par darbā sastrādātām kļūdām. Masačūsetsas Universitātes pētnieki, veicot pētījumu, kurā tika aptaujāti 133 dažādu uzņēmumu menedžeri, atklāja - ja, piemēram, auditors ir patīkams cilvēks un min labi strukturētus argumentus, menedžeriem ir tendence pakļauties viņa ieteikumiem, pat ja viņi tiem nepiekrīt un auditoram trūkst neapgāžamu pierādījumu.
Pievilcībai ir izšķirošāka loma videokonferencēs nekā klātienē, lai gan dažkārt tas liek vairāk uzmanības pievērst formai, nevis saturam. Cilvēkus, kas vēro runātāju videokonferencē, vairāk iespaido patika pret viņu nekā tas, tieši ko viņš saka, rāda kāds 2008. gada vadībzinātņu pētījums. Savukārt pretējais notiek, runātāju uzklausot klātienē. Tā kā tiek prognozēts, ka videokonferenču kā ierasta komunikācijas līdzekļa lietošana darba vidē līdz 2017. gadam ik gadu pieaugs par 47%, no šīs sakarības varētu izdarīt zināmus secinājumus, norāda The Wall Street Journal.
Cilvēkiem labāk patīk runātāji, kas šķiet uzticami un autentiski, kuru vēstījums ir patīkams vai pārliecinošs un kuriem, liekas, ir kaut kas kopīgs ar klausītājiem, taču videoformātā šīs kvalitātes tomēr ir grūti «pārraidīt», skaidro Noa Zandens, komunikāciju analīzes kompānijas Quantified Impressions prezidents. Daudzi cilvēki videokonferencēs arī mēdz radīt par sevi negatīvu iespaidu, jo kļūst stīvi, neizrāda emocijas vai arī pārspīlē sakāmā akcentus. Darba meklētāji, kurus intervē ar videokonferences palīdzību, parasti saņem zemāku vērtējumu un raisa mazāk simpātiju, kā rezultātā zaudē tiem pretendentiem, kas tiek intervēti klātienē.
Cilvēku pievilcību par nozīmīgu faktoru padarījuši arī sociālie mediji. Arvien vairāk darba devēju seko līdzi potenciālo darbinieku pievilcīgumam sociālajos tīklos un čatos. Viņi nereti izvēlas nolīgt darbā tos, kam citi uzticas un izrāda patiku, jo šādi darbinieki noder, lai uzņēmumā izplatītu informāciju vai virzītu kādas pārmaiņas. Atsevišķi uzņēmumi šo darbinieku sociālo ietekmi un autoritāti ņem vērā, arī piešķirot prēmijas vai paaugstinot algas.
Savukārt personīgās izaugsmes treneri norāda, ka pievilcība, vismaz komunikācijas procesā, nav nekas iedzimts kā, piemēram, harisma, bet gan lieta, ko var iemācīties dzīves laikā. Runātāja pievilcīgumu visizteiktāk vairo acu kontakts ar klausītājiem (kaut vai caur videokameru), dabisks smaids, silts un mundrs balss tonis, kā arī domāšana par klausītājiem un cenšanās atrast ar viņiem kopīgus saskares punktus.