Apvienotā Karaliste, būdama viena no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas idejas autorēm un pašlaik arī Eiropas Padomes Ministru komitejas vadītāja, ir patiesi uzticīga konvencijā paustajām vērtībām. Mēs esam bijuši liecinieki tam, kā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas palīdzību Eiropā ir nostiprinājies tiesiskums un uzlabojusies daudzu eiropiešu dzīves kvalitāte. Tie, kas apšauba šīs konvencijas nozīmību, lai atsauc atmiņā nesenos notikumus Lībijā un paklausās jaunākās ziņas no Sīrijas, un viņi sapratīs, ka nežēlība un varmācība nebūt nav palikušas pagātnē.
Tomēr cilvēktiesību aizsardzība nav viegli paveicams uzdevums, problēmas bieži vien rada šo tiesību īstenošanas kļūdas. Apvienotā Karaliste vēlas darīt visu iespējamo, lai novērstu pašu lielāko problēmu, proti, neizskatīto lietu uzkrāšanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Pašlaik šajā tiesā ir vairāk nekā 150 000 lietu, kurās spriedums kavējas caurmērā par pieciem gadiem. Tas liecina, ka ar atbildības dalījumu kaut kas nav kārtībā - tiesai faktiski ir jākompensē dalībvalstu nepadarītais darbs.
Tiesa apzinās šo situāciju un cenšas kaut nedaudz paātrināt lietu izskatīšanu, taču pat tad, ja pašreizējās reformas būs sekmīgas, ir skaidrs, ka aptuveni 1000 lietu ik gadu paliks neizskatītas un turpinās gaidīt rindā.
Šī arvien augošā rinda nav nekāds nieks, tā faktiski nozīmē, ka spriedumi kavējas tādos svarīgos jautājumos, kas skar, piemēram, cilvēka tiesības uz objektīvu un taisnīgu tiesu vai vārda brīvību. Būtībā varam runāt par eksistenciālu krīzi saistībā ar konvenciju.
Labākais veids, kā atrisināt šo krīzi, ir panākt, lai visi ar konvenciju saistītās sistēmas elementi darbotos saskaņoti un vienlīdz atbildīgi. Ja dalībvalstis pašas savās mājās pienācīgi ievēros konvencijas normas, ievērojami mazināsies tiesā risināmo jautājumu slogs.
Tāpēc mēs ierosinām dalībvalstu valdībām pievērst lielāku uzmanību konvencijas īstenošanai un šajā nolūkā izveidot iestādes, kas nodarbojas ar cilvēktiesību jautājumiem, pieņemt tiesību aktus, kuros būtu neatgriezeniski nostiprinātas konvencijā ietvertās vērtības, kā arī uzlabot ierēdņu un tiesnešu kompetenci cilvēktiesību jautājumos.
Ja valstu līmenī tiek paveikts vairāk, tad tiesai jābūt iespējai atteikties no lietām, kurās, pēc tiesas ieskatiem, starptautiska līmeņa iejaukšanās nav nepieciešama. Tāpēc mēs ierosinām iekļaut konvencijā normas, kas paredzētu tiesai iespēju nepieņemt lietas, kurās dalībvalstu tiesas jau būtu pieņēmušas taisnīgu un konvencijas garam atbilstošu spriedumu. Tas nekādi neierobežotu personu tiesības vērsties Strasbūras tiesā. Tiesa joprojām lemtu par to, kurus pieteikumus pieņemt izskatīšanai, kurus ne, un dalībvalstis joprojām būtu atbildīgas par saviem lēmumiem, taču tiesai būtu nodrošināts nozīmīgs atbalsts, lai tā varētu veltīt vairāk uzmanības pašiem smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šo reformu pamatā ir pašas tiesas aizsāktais darbs, kā arī priekšlikumi, par ko Izmirā un Interlākenā ir vienojušās 47 dalībvalstis. Apvienotā Karaliste kā Ministru komitejas vadītāja apņēmusies gādāt, lai visas valstis vienprātīgi atbalstītu reformas, kuras veicinās iespēju ātrāk atjaunot tiesiskumu nopietnu pārkāpumu gadījumos, aizsargās jebkura indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu un nodrošinās, ka tiesa tāpat kā līdz šim uzrauga cilvēktiesību ievērošanu dalībvalstīs. Galu galā reformu mērķis ir panākt, lai tiesa varētu pievērsties tieši visnopietnākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un to neapgrūtinātu neizskatīto lietu straume.
Mēs skaidri apzināmies grūtības, kas gaida 47 valstis ceļā uz vienotību šo priekšlikumu izpratnē un pieņemšanā. Taču reformas nodrošinās to, ka iestādes, ko esam izveidojuši cilvēktiesību aizsardzībai, būs mūsdienīgas, efektīvas un spējīgas veltīt visus spēkus pašu nopietnāko pārkāpumu izskatīšanai. Tāpēc mēs aicinām visas valstis atbalstīt šīs reformas, kuru rezultāts būs nostiprinātas un plašāk respektētas cilvēktiesības.