Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Tiesības priecāties un parādīt sevi

Kā jūs vērtējat fotoradaru ieviešanas gaitu, kuras dēļ ir radusies tāda ažiotāža?

Varu spriest tikai no malas, bet izskatās, ka šajā jautājumā valda diezgan liels haoss - gan no uzstādītāju puses, gan no to, kas šo situāciju kontrolē, puses, gan no pašas policijas puses. Ja ir kādas problēmas ar procedūras pārkāpumiem, tad ir acīmredzami, ka ir vai nu šis līgums jālauž, vai jāpieņem kādi citi mēri. Kā es saprotu, vēl nekas līdz galam nav noticis - ir izvietoti tikai pārvietojamie radari, nevis stacionārie. Vienlaikus tā cepšanās par radariem ir mazliet histēriska, jo cilvēki, kuri brauc ar atļauto ātrumu, radarus īsti pat nepamana. Ja tu nepārkāpsi ceļu satiksmes noteikumus, tev nebūs jāuztraucas!

Bija asa diskusija par 16. martu. Sakiet, no iekšlietu viedokļa - vai ir labāk to aizliegt vai atļaut?

No iekšlietu viedokļa, protams, ir labāk visus iespējamos pasākumus atļaut un zināt, kur šie pretēji noskaņotie cilvēki pulcējas, tad policijai ir vieglāk kontrolēt un novērst gan dažādas provokācijas, gan nodrošināt sabiedrisko kārtību uz vietas. Izņemot, ja ir klaji draudi par spridzināšanu, kādi ir bijuši dažos iepriekšējos gados...

No Drošības policijas puses gan tieši izskanēja, ka draudi šogad ir vislielākie.

Var jau būt, ka tāpēc, ka drošības iestādes runāja par to, ka draudi ir lielāki, cilvēki arī paši vairāk to sāka apzināties, ka draudi tiešām arī ir lielāki. Jo tas, ka notika referendums, sabiedrību bija nokaitējis tik tālu, ka pat tie miermīlīgie, kas nekad nebija interesējušies par politiku, bija gatavi iet viens pret otru un izpausties, ja ne pagrūstīties. Tāpēc, laikus sākot runāt, ka var būt problēmas, cilvēki saprata, ka nevajag radīt vēl liekas problēmas. Tāpat, zinot to policistu skaitu, kāds parasti bija pie Brīvības pieminekļa, diez vai kāds apzināti gribēja problēmas.

Runājot par pasākumiem, Latvija jau laikus sāk cepties un vārīties par iespējamo paraida pasākumu. Kāds ir jūsu viedoklis par to?

Mana galvenā atziņa ir tāda, ka, ja sabiedrība tiešām nesāktu cepties par šo pasākumu, tas notiktu mierīgi un neviens pat nepamanītu, ka tāds ir noticis. Tie cilvēki, kas šo pasākumu realizē, tieši tāpēc to dara - lai realizētu savas tiesības pulcēties, iet gājienā un paust savu viedokli, kādas ir arī visiem pārējiem. Šis ir tas gadījums, kad sabiedrība negrib respektēt citu vēlmes. Var patikt, var nepatikt tas, kas tur notiek, bet cilvēkiem ir tiesības smuki saģērbties un iet. Demokrātija nenozīmē tikai to, ka var stāvēt pie valdības ar uzrakstu «Valdība muļķi!». Demokrātija nozīmē arī to, ka cilvēki, kuri grib tikai priecāties un parādīt sevi, ka viņiem arī ir tādas tiesības. Veidojas dīvaina situācija. Cilvēks, kurš stāv ar uzrakstu «Valdība muļķi!», ir pārliecināts, ka neviens nedrīkst liegt viņam to darīt. Savukārt, ja kāds pauž uzskatus, kas nepatīk viņam, tad viņš uzreiz ir gatavs to aizliegt. Turklāt te ir runa arī par cilvēcību. Pēc statistikas datiem, cilvēku, kas varētu piedalīties praidā, ir vairāk nekā 10%. Mēs nevaram ignorēt 10% cilvēku, apsaukāt viņus un izturēties pret viņiem tik naidīgi.

Vai tomēr nav tā, ka pie ažiotāžas ap praidu abas puses piestrādā - arī noteikta daļa praida rīkotāju zināmā provokācijā tieši redz visa tā jēgu?

Es neteiktu, ka provokācijā, bet tas ir protesta gājiens. Un pilnīgi skaidrs, kā reaģēs tie, kam tas nepatīk. Bet, manuprāt, tāda kaku maisiņu mešana ir daudz pretīgāka nekā tas, ka šie cilvēki iet un izrādās. Droši vien, ka viņi izrādītos daudz mazāk, ja nevienu tas pasākums neinteresētu. Ja katrs varētu iet un darīt, ko grib, saskaņoti, protams, nebūtu ne šo protestu, ne pretreakcijas.

Nevar teikt tomēr, ka šie 10% Latvijā tiktu kaut kā īpaši diskriminēti, ja par diskrimināciju neuztver viendzimuma laulību jautājumu.

Droši vien, ka ne. Tāpat šis jautājums par laulībām arī ar Saeimas deputātu līdzdalību tiek aktīvi risināts. Domāju, ka te drīzāk nerunā par diskrimināciju no valsts puses, te drīzāk runā par to negatīvo attieksmi no sabiedrības puses, kur, protams, arī sabiedrībai ir tiesības domāt to, ko tā domā.

Ja runājam par visādiem raibumiem, tad pēdējā laika raibums ir arī Repšes kunga atkārtots uznāciens. Kāpēc Repšes kungs savas idejas nevar realizēt Vienotības iekšienē?

Nevaru pateikt, kas notiek Vienotībā, jo esmu apturējusi savu darbību Vienotībā. Tomēr, no malas skatoties, tas tiešām ir jautājums - kāpēc šis Repšes kungs un šis Jaunupa kungs nevar realizēt savas valsts uzlabošanas idejas Vienotības ietvaros, ja Titava kungs ir apgalvojis, ka tā būs tikai sabiedriska organizācija, nevis partija.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Intervēja Andrejs Panteļējevs, viedokļus sagatavoja
Sandris Točs

Šodien Dienas rītā

Vai nevajadzētu atjaunot e-lietu ministriju?

Kā vērtējat e-izglītības stāvokli Latvijā?
Vai balsošana internetā būs droša?

Dienas rīta viesi, bijušo e-lietu ministri Signi Bāliņu iztaujās Andrejs Panteļējevs

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?