R. Apsītis atzina, ka esot domājis par iespēju atteikties no turpmākas darbības Tiesībsarga birojā. Tomēr viņu no atkāpšanās attur tas, ka nav izpildīti birojam izvirzītie uzdevumi, piemēram, reorganizēt biroja darbu un struktūru. Domu par atkāpšanos R. Apsītis izteica arī šāgada sākumā aģentūrai BNS. _Dienai_ neizdevās sazināties ar pašu tiesībsargu, lai precizētu viņa viedokli.
«Lai arī nav juridiska pamata kaut ko pārmest tiesībsargam Romānam Apsītim, viņa publiskais tēls neveicina uzticības veidošanos. Ja R. Apsītis publiski izteiks vēlmi iet pelnītā atpūtā, tad virzīsim jaunas kandidatūras,» atzina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL). Viņa uzskata, ka tiesībsarga darbība jāvērtē divējādi. Juridiski Saeimas komisijai nav iemesla izteikt R. Apsītim neuzticību. Taču tiesībsarga publiskais tēls varētu būt labāks. Īpaši tas tika iedragāts pērnajā vasarā, kad Tiesībsarga biroja arodbiedrība aicināja R. Apsīti atkāpties no amata, vainojot institūcijas neefektivitātē. Toreiz divas Tiesībsarga biroja darbinieces atstādināja no amata, bet vienu no viņām - arodbiedrības priekšsēdētāju Anniju Dāci tiesa atjaunoja amatā.
Pērn tiesībsarga atkāpšanos prasīja arī sabiedrība par atklātību Delna, kuras direktore Laura Miķelsone norāda - ir nepieņemami, ja tik nozīmīga amatpersona publiskajā telpā koķetē ar savu iespējamo aiziešanu no amata. Viņasprāt, tas liecina, ka R. Apsītim ir ļoti vājas vadītāja iemaņas. «Profesionāls, labs un godprātīgs vadītājs to neatļautos. Kopš pagājušā gada kolektīvās trauksmes celšanas mainījies nav nekas, strukturālas reformas, lai atrisinātu problēmas Tiesībsarga birojā, nav notikušas, pat formāla reorganizācija nē,» uzsvēra L. Miķelsone.