Ministrs arī solīja aicināt tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu. Diena ar Tiesībsarga biroju bija sazinājusies jau pirms šī paziņojuma, un tā pārstāvji aizrādīja, ka pagaidām ar nolīgumu saistās pārāk daudz neskaidrību un bažas radot vairāku tā iedaļu plašās interpretācijas iespējas.
D. Pavļuta lēmums gan nenozīmē, ka ACTA virzība ir «iesaldēta» - tā apturēta tikai līdz brīdim, kad ministram radīsies pārliecība, ka nolīgums pienācīgi apspriests ar sabiedrību. Viņš arī solīja tikties ar 13. februārī ieplānotās pret ACTA vērstās protesta akcijas dalībniekiem. Kā ziņo LETA, Polija, Čehija un Slovākija ACTA ratificēšanu jau iesaldējušas šajās valstīs notikušo protestu dēļ.
Tikmēr Tiesībsarga birojā Dienai skaidroja, ka nolīguma iedaļas par Krimināltiesisko īstenošanu un Intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu digitālajā vidē ir plaši interpretējamas, tādēļ atklāts paliek jautājums, vai atsevišķos šo iedaļu punktos paredzētās atsauces uz tādiem pamatprincipiem kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu, personas datu aizsardzība un privātums spēs nodrošināt arī šo pamatprincipu samērīgu ievērošanu, ja tiks pretnostatītas divas dažādas intereses. Tāpat šobrīd neesot iespējams izvērtēt, vai pēc ACTA stāšanās spēkā paliks nemainīga atbildīgo ierēdņu paustā nostāja, ka tas neko nemainīs interneta lietotāju ikdienā. Tāpēc tiesībsargs aicināja pirms ratifikācijas turpināt dialogu starp ieinteresētajām pusēm.
Savukārt otrdien, kad Saeimas Cilvēktiesību komisijā iesākās diskusija par ACTA, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns skaidroja, ka nolīgums principā nosakot tikai minimumu, kas katrai valstij jāpilda intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, un Latvija katram ACTA punktam varot likt pretī atsauci uz pie mums jau spēkā esošu likuma normu, kas parāda, ka ACTA prasības tiek pildītas. Viņš gan piebilda, ka ACTA pieļauj arī stingrāku normu ieviešanu, līdz ar to tas, vai likumi nākotnē nekļūs bargāki, jau būs atkarīgs no Saeimas un valdības, kuras, protams, teorētiski varēs lemt, ka kāda norma jāpadara stingrāka.
Komisijas loceklis Ingmārs Čaklais (Vienotība) savukārt aizrādīja, ka gan līguma atbalstītāji, gan pretinieki šobrīd blefojot - vieni noklusējot tā reālo nozīmi, bet otri pārspīlējot tā radītos draudus. Viņš arī aicināja diskusiju veidot bez pārspīlētām emocijām un norādīja, ka protesti ielās, viņaprāt, ir pats sliktākais, ko šobrīd var darīt.
Daudzi cilvēki gan šādam viedoklim nepiekrīt - sociālajā tīklā facebook.com jau vairāk 3000 cilvēku norādījuši, ka 13. februārī plāno ierasties uz protesta akciju pie valdības nama. Savukārt portālā manabalss.lv pret ACTA vērsto iniciatīvu līdz trešdienas vakaram bija parakstījuši teju 7000 cilvēku.