«Tāpēc politiskās uzticības jautājums Jānim Bordānam ir atklāts jautājums,» atzina VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, uzsverot, ka nevienam nav nodoma J. Bordānu nomainīt ministra amatā un ir cerība, ka «šīs attiecības ir iespējams līdzsvarot».
J. Bordāns Dienai teica, ka jauna politiskā spēka veidošanā viņš nepiedaloties un darbojoties tikai partijā TB/LNNK. Taču R. Dzintara vērojumi liecinot par pretējo, jo ministrijā strādājot biedrības Demokrātiskie patrioti biedri, kuri nedēļas sākumā esot organizējuši arī preses konferenci, pēc kuras aktualizējās J. Bordāna attiecības ar Nacionālo apvienību. Preses konferencē tieslietu ministrs paziņoja, ka ir nolēmis aktīvi rīkoties, lai panāktu būtiskas izmaiņas maksātnespējas administratoru darbības regulējumā. To varēja uztvert gan kā aizsargreakciju pret varbūtējiem uzbrukumiem, gan kā izaicinošu mēģinājumu nostāties pret savējiem, lai demonstrētu patstāvību. Maksātnespējas administratoru saimei ir piederīgs arī VL-TB/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis, kam ir liela ietekme partijā. Iespējams, J. Bordāns nemaz nejūtas kā savējais šajā politiskajā spēkā. Neoficiāli dzirdēts, ka viņam nācies piedzīvot arī pazemojošas situācijas, kad atsevišķi Visu Latvijai! mazāk zināmi, bet ietekmīgi biedri viņam veltījuši nekorektus izteikumus. Taču TB/LNNK, kurā viņš iestājās tikai pēc apstiprināšanas ministra amatā, nav viņa pirmā partija. Politisko karjeru J. Bordāns sāka 90. gados Latvijas ceļā. Viņš ir bijis arī Pilsoniskās savienības biedrs, pārstāvot to daļu, kas neiekļāvās Vienotībā, bet nolēma sadarboties ar NA.
Nostāšanos pret maksātnespējas administratoru sistēmas nepilnībām var uztvert arī kā iespēju uzkrāt politisko kapitālu, jo tajā patiešām ir ko sakārtot. Lai uzlabotu maksātnespējas procesu administrēšanas kvalitāti, J. Bordāns gatavojas iesniegt Saeimā priekšlikumus Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai. Tas mazinātu administratoru ieinteresētību kādas puses interešu aizstāvībā, viņiem arī būtu jādeklarē ienākumi. Starp daudzajiem ierosinājumiem ir arī piedāvājums administratoru sertificēšanu uzticēt valstij, nevis Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai kā tagad.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kuram ar ministru būtu jāstrādā rokrokā, atzina, ka par šiem priekšlikumiem neesot informēts. Pēc R. Dzintara domām, labāk būtu, ja ministrs ar savu iniciatīvu iepazīstinātu tuvākos kolēģus ministrijā un arī partijas frakciju, nevis par to pavēstītu īpašā preses konferencē. Tas radot iespaidu par kādiem citiem mērķiem. G. Bērziņš ir gatavs diskutēt par ministra piedāvājumu, viņam būtu arī citi ierosinājumi par amatpersonu loka paplašināšanu, piemēram, ar valdības konsultantiem, pie kuriem pieder arī konsultāciju sniedzējs Prudentia.
G. Bērziņš tāpat kā A. Lūsis aicināja nepārvērtēt maksātnespējas administratoru ietekmi uz partiju - esot politiskie spēki, kuriem viņi ziedojuši vairāk. «Maksātnespējas administratoru ietekme politikā ir mākslīgi kultivēta,» teica G. Bērziņš, uzskatot to par politisko konkurentu apzinātu vēršanos pret NA. Arī A. Lūsim nebija iebildumu, ka šādi grozījumi tiek apspriesti un daļa administratoru pat piekrītot, ka varētu iekļauties amatpersonu kategorijā, taču viņa pirmā reakcija bija, ka «tā ir veca, uzsildīta zupa». J. Bordāns piekrita, ka par uzlabojumiem šajā sistēmā ir runāts jau ilgi un tieši tāpēc viņš nolēmis rīkoties, lai šis jautājums netiktu ilgāk vilcināts. Jau vasarā viņš uzdeva ministrijas darba grupai līdz 1. novembrim sniegt atzinumu par likuma izmaiņām, un tagad šis datums esot pienācis. Cik zināms, šis nav vienīgais likums, kurš pretēji tieslietu ministra gribai tiek marinēts. Jau ilgāku laiku valdībā guļot arī likums par šķīrējtiesām.