Jaunajiem deputātiem nereti vajadzīgi gadi, lai viņus pamanītu, bet dažiem tas neizdodas nekad. I. Mūrnieci (VL-TB/LNNK) pamanīja drīz pēc ievēlēšanas Saeimā. Sākotnēji kādam arī radies iespaids par viņu kā naivu zostiņu, kā viens kolēģis viņu emocionāli nosauca, piemērojot vēl spēcīgāku apzīmējumu, bet tagad Mūrnieci jau raksturo kā politiķi ar krampi, kura mērķtiecīgi un ar nepieredzējušam deputātam neraksturīgu principialitāti panākot vēlamo.
Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja I. Mūrniece novadīja sarežģītās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēlēšanas. Saeima ievēlēja valdošās koalīcijas izraudzītos kandidātus, kā bija plānots. Nevalstisko organizāciju nosauktie pretendenti tika vērtēti speciālā darba grupā, kurā I. Mūrniece panāca stingru kārtību līdz pat aizliegumam sēdes laikā izmantot mobilos tālruņus. Ingūna Rībena (Vienotība) varot tikai apbrīnot, kā politikā nepieredzējis cilvēks, kas neorientējas aizkulišu spēlēs, to izdarīja. Kad I. Rībena vakaros ilgāk paliekot Saeimā, redzot, ka arī I. Mūrniece ir darbā. «Viņa ir cilvēks, kas daudz strādā,» konstatē I. Rībena. Cituprāt, tas jau robežojoties ar darbaholismu.
Lasītāji sūta politikā
I. Mūrnieces nokļūšanu Visu Latvijai!-TB/LNNK sarakstā varēja saistīt ar šī politiskā spēka un laikraksta Latvijas Avīze (LA) ideoloģisko saderību, jo abu mērķis ir aizstāvēt nacionāli konservatīvās vērtības. I. Mūrniece bija iemantojusi avīzes vadītāja Voldemāra Krustiņa uzticību kā precīza un izpildīga žurnāliste, zināja teikt kolēģi. Tiesa, radošo cilvēku domas par tagadējo politiķi dalījās, jo, dažuprāt, viņa bija centīga un strādīga, bet - ne spilgta žurnāliste, to gan var saistīt arī ar tēmu loku, starp kurām bija arī sabiedrības integrācija.
Jau iepriekš VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš arī bijis saistīts ar LA, noliedza, ka I. Mūrnieci iekļaut sarakstā būtu mudinājis V. Krustiņš. Tā bijusi Saeimas deputāte Vineta Poriņa, kura Dienai to apstiprināja - kad pati sapratusi, ka, tikai ejot politikā, varēs kaut ko mainīt valsts valodas politikā, vēlējusies, lai šādi domājošu cilvēku parlamentā būtu vairāk. Tāpēc viņa uzrunājusi I. Mūrnieci, kura bija iepazīta «kā gudrs un sirdī patriotisks cilvēks». V. Poriņa piebilst: «Inārai ir laba humora izjūta, un mēs bieži saprotamies no pusvārda.» I. Mūrniece savu lēmumu kandidēt skaidroja ar lasītāju vēlmi, kas izteikta, uzklausot cilvēkus pie «karstā telefona». Ja žurnālists izšķiras iet politikā, atpakaļceļa uz avīžniecību faktiski nav. I. Mūrnieci tas neuztrauc. «Tad rakstīšu grāmatas. Dzīvē taču ir tik daudz ko darīt,» viņa atbild uz jautājumu, ko darīs, ja no politikas nāksies aiziet.
Liek sevi ieraudzīt
Pagaidām viņa ļoti mērķtiecīgi strādā, lai politikā paliktu pēc iespējas ilgāk. Tam ir nepieciešamas vismaz divas lietas - lai tevi pamana vēlētājs un lai tu attaisno kolēģu uzticību, tiekot galā ar uzticēto. NEPLP vēlēšanas parādīja, ka jaunā politiķe prot nodrošināt rezultātu. Viņas drīzā iejušanās deputātes statusā gan pārsteidza agrākos amatbrāļus, kurus garlaikoja izteikšanās precīzi veidotiem, skaistiem teikumiem, kas nav izmantojami interesantu rakstu veidošanā, vai pat sadusmoja deputātes vēlme pārliecināties, vai viņas doma tiks precīzi atspoguļota. Žurnālisti palika nesaprasti arī centienos pēc iespējas ātrāk paziņot sabiedrībai jaunos NEPLP kandidātus.
«Kā politiķe Ināra man bija milzīgs pārsteigums. Viņa un Vineta Poriņa mūsu frakcijai ir liels ieguvums,» saka Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), teikto pamatojot ar I. Mūrnieces principialitāti, kā arī spēju paskatīties uz norisēm valstī Eiropas un pasaules kontekstā - šī māka, iespējams, iegūta, intervējot ārvalstu vēstniekus. Pēc specialitātes I. Mūrniece ir profesionāla tulkotāja. LA viņa sāka strādāt pirms 16 gadiem bez pieredzes žurnālistikā, izņemot īsu brīdi Vakara Ziņās. Latvijas Avīzē viņa sākumā rakstīja par aizsardzību.
Pirms latviešu leģionāru atceres dienas kopā ar Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Ēriku Kalniņu (Vienotība) I. Mūrniece noorganizēja Saeimā līdz tam nebijušu vēsturnieku konferenci ārvalstu diplomātiem, lai skaidrotu sarežģīto Latvijas vēsturi, tā mazinot spriedzi pirms 16. marta. Konferencē piedalījās arī deputātes dzīvesbiedrs R. Jansons, kurš strādā Okupācijas muzejā. Nesen I. Mūrniece atkal pievērsa uzmanību, pēc uzbrukuma žurnālistam Leonīdam Jākobsonam apmeklējot viņu slimnīcā un par to informējot medijus. Daži opozīcijas deputāti to novērtēja kā izrādīšanos, bet viņa kā Cilvēktiesību komisijas vadīja to uzskatīja par savu pienākumu, jo runa bijusi par vardarbību pret žurnālistu, apdraudot preses brīvību, un bez psihologa palīdzības bija atstāts bērns, kurš redzēja uzbrukumu. Tagad darba kārtībā ir jautājums par vienota sabiedriskā medija izveidi, par kuru I. Mūrniece vēl izsakās rezervēti. Deputātu brīvdienās viņa ar vairākiem kolēģiem aizbrauca uz Igauniju, kur jau vairākus gadus tāds medijs darbojas. «Viņu vadība ar to lepojas, bet arī saka - nedariet neko, kam nav naudas,» sacīja I. Mūrniece. Viņasprāt, Latvijai šis ceļš ir jāiet, bet bez steigas un iesaistot diskusijā ne tikai Latvijas Televīzijas un Radio vadību, bet arī žurnālistus.
Urbanoviču ignorē
Izņemot starpgadījumu Saeimas sēdē, kad Saskaņas centra deputāts Jānis Urbanovičs pēc I. Mūrnieces uzstāšanās nosauca viņu par dullo zosi, citādi jauno politiķi, šķiet, nekas nav varējis izsist no līdzsvara. J. Urbanovičs tūlīt arī nožēloja, ka tik emocionāli reaģējis uz, viņaprāt, tribīnē saklausīto nepatiesību par sevi. J. Urbanovičs arī strādā I. Mūrnieces vadītajā komisijā, kur jūtas ignorēts, lai ko arī ierosinātu. Taču I. Mūrniece savu taktiku nevēlas mainīt, norādot, ka lēmumi tiekot pieņemti ar balsu vairākumu.
Cilvēktiesību komisijā tagad vairs nestrādā divas pieredzējušas konsultantes, kuras bija sasniegušas pensijas vecumu. Doties atpūtā esot bijusi viņu pašu izvēle, norāda I. Mūrniece. Taču jāmin, ka jaunā vadītāja mainīja komisijas konsultantu darba pienākumu aprakstu, liekot uzsvaru uz sadarbību ar citu valstu parlamentiem un ziņojumu sagatavošanu par ārvalstu pieredzi. Komisijas deputāti I. Mūrnieci raksturoja atturīgi. Augusts Brigmanis (ZZS) nedomā, ka būtu korekti izteikt vērtējumu, taču no visiem komisiju priekšsēžiem, pie kuriem viņš vairāk nekā 10 gados strādājis, gribot izcelt Inu Druvieti. Dzintars Ābiķis teica: «Ļoti priekšzīmīga, nopietna un lietišķa komisijas vadītāja.» Viņš sagaidītu cilvēciski neformālāku izturēšanos. Ir opozīcijas deputāti, kas domā - I. Mūrniecei piemītošo īpašību kopums ir kā radīts, lai īstenotu koalīcijai būtiskus uzdevumus, jo viņu nevarot novirzīt no kursa diskusiju iespaidā.
Vaicāta, vai nav grūti būt tik pareizai, I. Mūrniece reaģē pārsteigti - viņa tāda nejūtoties - un min vienu no saviem vaļaspriekiem - padziedāšanu un uzdejošanu klubā Ala. Viņa arī daudz lasot grāmatas - arī angļu un krievu valodā - un cenšoties pie grāmatām radināt 13 gadu veco meitu Regīnu Annu. I. Mūrniece ir rīdziniece, bet ar jūsmu stāsta par bērnības vasarām, kas pavadītas Alūksnes pusē. Viņa ir beigusi Rīgas 84. vidusskolu. Kāda klases biedrene, lūgta pastāstīt, kāda tagadējā deputāte bijusi skolā, nevarēja neko īpašu atcerēties. Tā bijusi liela klase, bet Ināra neesot bijusi viņas draugu grupiņā. Vienīgais, ko varot pateikt, - viņa bijusi klusa, centīga un kārtīga meitene. Arī bijušie kolēģi avīzē vērtē līdzīgi. Varēja secināt, ka priekšzīmīgas darbinieces īpašības Inārai Mūrniecei piemitušas arī kā žurnālistei, pedantiski izpildot uzticēto darbu - līdzīgi kā tagad, taču viņa nav pratusi atraisīties tā, lai kļūtu par kolektīva dvēseli.