Valdības veidošanas process ir nežēlīgs. Un runa nav par jaunās valdības pīrāga dalītājiem, pie jaunā politiskā izkārtojuma bez siles paliekošajiem vai «nabaga» parlamentāro opozīciju. Runa ir par labticīgu politiskā procesa vērotāju.
Pavisam drīz pagājuši būs divi mēneši, kopš Latvijā nav valdības ar pilnvērtīgu politisku mandātu. Komplektā ar to, ka Valsts prezidents, kurš jaunās valdības veidošanas procesā bija uzņēmies gana lielu iniciatīvu, atrodas ārpus politiskās dienaskārtības, situācija, maigi sakot, kļuvusi stipri īpatnēja, radot politiskās varas vakuuma sajūtu.
Var, protams, atsaukties uz dažādiem otrās brīvvalsts vai Eiropas valstu valdību veidošanas ilglaicības rekordiem, taču nedomāju, ka, vērojot pašreiz Latvijas politikā notiekošo, daudziem no tā paliks vieglāk. Jo īpaši paraugoties uz socioloģiju vai, piemēram, uz tiem jautājumiem, kuri tā kā piedienētos politiskas, ne tehniskas valdības kompetencei. Neviens precīzi neizmērīs, cik šī Laimdotas Straujumas kabineta maigā piezemēšanās izmaksās nodokļu maksātājiem naudā, taču ticību politikai un valsts varai nu jau teju divus mēnešus notiekošais nevairos pavisam noteikti.
Valdības veidošanas laiks politiķus atkailina. Šim procesa nogrieznim raksturīgā savstarpējo pārmetumu un politiskā tirgus gaisotne ļauj uz aktīvajā politikā esošajiem paraudzīties pavisam citā gaismā, kas diemžēl vai par laimi nav galīgi tiem glaimojoša. Dalot krēslus valdībā, politiķi sasniedz aizvien jaunas cinisma virsotnes. Tie nekautrējas lietot tādus apzīmējumus kā «naudas ministrijas», izņirgt šķietamos un topošos partnerus, izvirzīt publiskus ultimātus prasībās pēc konkrētām ministrijām, īpaši neslēpjot intereses. Konkrēti darbi, nozaru reformas ir labi ja otrajā plānā. Visa retorika fokusējas uz ministru krēslu sadali, to daudzumu, nevis jēgu - pārmaiņām, vajadzībām.
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS datiem 12. Saeimas sākumā tai uzticējās 28% iedzīvotāju. Pērn decembrī vairs tikai 18% iedzīvotāju, sasniedzot zemāko punktu šī sasaukuma laikā. Lai arī šie skaitļi nav absolūtie rekordi, pašreiz politikā notiekošais liek ieskatīties vēsturisko rekordu ailītēs, vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs Saeimas viens no galvenajiem uzdevumiem bija atrisināt uzticības krīzi, un tas, starp citu, izskanēja arī no pašu politiķu mutēm. 12. Saeimas parlamentāriešiem pēc pašreiz vērojamā politiskā cirka pavisam noteikti jābūt gataviem jauniem rekordiem, paturot prātā, ka pie 5% novērtējuma savulaik Saeimas logos lidoja ķieģeļi.