Visi jau esot strādājuši skolā. Kā bija? Pārliecinājāmies, ka tiešām vēlamies to darīt, atzīst topošie skolotāji. Jaunie skolotāji pēc studiju pabeigšanas tiešām skolā arī strādājot, lai arī speciālisti nenoliedz, ka pēdējā laikā aizvien vairāk Somijas pedagogu pēc dažu gadu darba skolā izvēlas mainīt profesiju.
Uzrunātajiem studentiem ir paveicies, ka viņi ir uzņemti skolotāju izglītības programmā, jo lielākā daļa gribētāju paliek aiz svītras. Topošajiem skolotājiem jārēķinās ar ciešu atlases sietu augstskolā. «Vieglāk ir iekļūt medicīnas fakultātē nekā skolotāju izglītības programmā,» atzīst Helsinku Universitātes Skolotāju izglītības departamenta direktors Jari Lavonens. Viņš stāsta, ka ik gadu sākumskolas skolotāju programmā piesakās aptuveni 1500 cilvēku, bet uzņem tikai 120. Turklāt ir vairākas atlases kārtas. Pirmajā potenciālie studenti tiek atlasīti pēc vidusskolas eksāmenu un lasītprasmes testa rezultātiem, taču viņiem vēl jāiztur nākamā kārta, kur viena no nozīmīgākajām daļām ir intervija. «Tā pārbaudām, cik viņi ir motivēti studijām, cik piemēroti darbam ar jauniem cilvēkiem, kāda ir viņu pieredze,» stāsta J. Lavonens. Potenciālajiem studentiem jāiztur arī dažādi grupu pārbaudījumi, lai varētu izvērtēt, cik labi viņi prot sadarboties ar citiem cilvēkiem. Ne tik smaga konkurence esot atsevišķu priekšmetu skolotājiem. Lielāka tā ir par iespēju kļūt, piemēram, par reliģijas mācības vai bioloģijas skolotāju, taču visvieglāk esot iekļūt matemātikas un fizikas skolotāju izglītības programmās.
Speciālisti stāsta - bažām, ka prasība pēc maģistra grāda skolotājiem aizbiedēs cilvēkus no šīs profesijas, nebija pamata. Somijas pieredze rāda, ka gluži otrādi - prasību paaugstināšana šai profesijai piesaistīja pavisam citas kvalitātes jauniešus, tāpēc augstskola var izvēlēties tikai pašus labākos. «Viņi ir ļoti, ļoti labi studenti. Reizēm teic, ka mums ir viegli strādāt skolotāju izglītībā, jo nekas daudz nav jādara. Tāpēc, ka viņi ir ļoti labi jau iestājoties,» saka Helsinku Universitātes Uzvedības zinātņu fakultātes dekāns Patriks Šeiņins.
J. Lavonens stāsta, ka skolotāju izglītība Somijā balstās uz trim pīlāriem - augsta līmeņa zināšanām par priekšmetu, ko skolotāji apgūst attiecīgās nozares fakultātē, praksi un orientāciju uz pētniecību, lai skolotāji vēlāk gan prastu izveidot mācību plānu, gan novērtēt savu un skolēnu darbu. Fakultātei ir divas īstas skolas, kurās topošie skolotāji profesionāļu uzraudzībā mācās strādāt ar skolēniem. Skolotāju izglītības programma tiekot atjaunota katru ceturto gadu, ņemot vērā jaunāko pētījumu secinājumus. Arī tagad darba grupa, kurā ietilpst gan universitātes pārstāvji, gan skolotāji, gan studenti, veidojot jaunu programmas plānu, kur būšot lielāks uzsvars uz skolotāja darbu multikulturālā vidē un bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu parastajās klasēs.