TP šajā sadarbībā ir vīlusies, tāpēc frakcijas vadības maiņa esot tikai loģiska. TP jūlija vidū rīkotajā partijas darbības izvērtēšanas seminārā tās vecbiedri arī secinājuši, ka TP izredzes atgūties pēc neveiksmēm pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir, īstenojot agresīvāku politiku.
Aiz laba prāta M.Kučin-skis neatkāpās, uzskata politiķa pazinēji, starp kuriem ir arī Jānis Lagzdiņš - viens no nedaudzajiem frakcijā, kuram ir drosme skaidri paust savu viedokli. Lai arī TP deputātu vidū M.Kučinskis ir cienīts un atbalstīts, izšķirīgās situācijās, kāda varētu būt arī pirmdien, kad frakcijai skaidri vajadzēs paust savu viedokli par tās vadības maiņu, vairākums, visticamāk, sēdēs ar nodurtu galvu un balsos tā, kā vēlējusi valde. M.Kučinskis apzinās, ka nespēs pārstāvēt «uzbrūkošo politiku», kādu grib īstenot TP vecbiedri, tāpēc, nevēlēdamies būs diskomfortā, pats paziņoja par aiziešanu no amata frakcijā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) atzīst, ka «Māris bija samierniecisks attiecībās ar Jauno laiku, kas tika nelietīgi izmantots, diktējot mums noteikumus, - Vineta [Muižniece] retorikā būs asāka un stingrāka». E.Zalāns arī vēlējies sagaidīt lielāku frakcijas atbalstu TP ministriem valdībā.
TP līderis M.Segliņš, atbildot uz vaicāto par viņa vietu partijā, atbildēja: «Sevi redzu priekšsēdētāja amatā.» Par frakcijas vadības maiņu M.Segliņš, kurš ilgu laiku bija viens no M.Kučinska sabiedrotajiem, tagad saka: «Jebkurā organizācijā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo no ikvienas sejas un balss sabiedrība var nogurt. Atsevišķi partijas biedri gaidīja no Māra konkrētāku rīcību.» Visticamāk, ar to domāti TP vecbiedri, par kuriem var uzskatīt Andri Šķēli, Edmundu Krastiņu un arī Gundaru Bērziņu. Ir iespaids, ka vecbiedri jeb vecā gvarde atkal ir pārņēmusi iniciatīvu partijā un M.Segliņš nevar nerēķināties ar viņu viedokli. G.Bērziņš vienīgais no viņiem ir publiski aktivizējis politisko darbību kā veselības ministres padomnieks un arī palīdzot partijai «ar savu viedokli», kā to Dienai raksturoja viņš pats. TP izredzes G.Bērziņš saista ar to, ka «partija ir dzimusi krīžu pārvarēšanai», un, ka tai nav nevienas alternatīvas varas partijas, kāda 2002.gadā bija TP, no politiskās skatuves nostumjot Latvijas ceļu. To Dienai uzsvēra arī sociologs Aigars Freimanis - TP zaudējot varas partijas tēlu, bet izteiktas alternatīvas kā varas partijai tai neesot, «un tas varētu būt pludiņš, kas vairo viņu cerības». Politikā G.Bērziņš atgriezties tā īsti nedomājot, ja vien neveidosies spēcīga komanda ar jauniem līderiem, ar ko domāti nevis gados jauni cilvēki, bet sabiedrībā populāri cilvēki. Tāds varētu būt Mārtiņš Bondars, kurš ir paziņojis par aiziešanu no Latvijas krājbankas valdes priekšsēža amata. No TP cilvēku sacītā bija noprotams, ka partija saista cerības ar M.Bondaru, kurš bija finanšu ministra kandidāts E.Zalāna piedāvātajā valdībā un kurš ir ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) domubiedrs, taču sarunā ar M.Bondaru Diena neuztaustīja nevienu niansi, kas ļautu cerēt uz viņa iesaistīšanos politikā un TP.
TP frakcijā vadītāji mainījās ik pēc diviem gadiem, M.Kučinskis to vadīja jau trešo gadu. Tieši viņš lielā mērā atrada sadarbības iespējas ar Jauno laiku, kad par JL domes priekšsēdi kļuva viens no viņa politiskajiem domubiedriem Artis Kampars, kurš uz situāciju TP tagad raugās ar zināmām bažām no valsts attīstības viedokļa, jo TP vecbiedri varētu īstenot arī tādu kursu, kas apdraud lata stabilitāti. Diena jau rakstīja, ka TP ir iecerējusi organizēt krīzes pārvarēšanas konferenci, uz to uzaicinot britu ekonomistu Edvardu Hjū, kurš atbalsta lata devalvāciju. No M.Segliņa sacītā izrietēja, ka TP neplāno sēdēt opozīcijā, kas pirms vēlēšanām varētu būt riskanta izšķiršanās jebkurai partijai. M.Segliņš uzskata - ja TP ministri atstās šo valdību, tas, kurš sēdēs opozīcijā, būs Jaunais laiks, bet viņš vēl cer, ka līdz pirmdienai, kad TP valde varētu lemt par tālāko rīcību, ar JL izdosies vienoties par koleģiālu sadarbību.