Katram modelim būtu jāpiemeklē arī savs līderis, jo, kas derētu pirmajam, nebūtu piemērots otrajam. TP priekšsēdis Mareks Segliņš ir centies pastāvēt starp abām grupām, pēdējā laikā pat šķita, ka tuvāks ir nevis TP vecbiedriem, kas pārstāv pirmo viedokli, bet otrajiem, kuru vidū ir arī TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Lūgts izteikties par TP nākotni, M.Segliņš atbildēja, ka par to pāragri spriest. Piektdien notikusi sapulce ar jaunajiem pašvaldību vadītājiem, ar kuriem nolemts tikties regulāri. M.Segliņš ievēlēts amatā uz diviem gadiem. Uz vaicāto, vai viņš turpinās vadīt partiju arī pēc rudenī paredzētā kongresa, viņš atbildēja: «Dzīve rādīs. Mainīgā laikā dzīvojam.» Drīzumā paredzēta TP valdes un frakcijas izbraukuma sēde, kas darbības izvērtēšanai tiek rīkota reizi gadā.
Zaudē ietekmi pašvaldībās
Nespēja uzvarēt pašvaldību vēlēšanās, kur Tautas partiju apsteidza ZZS, neiekļūšana Rīgas domē un Eiropas Parlamentā runas par partijas nākotni atjaunoja. TP ir otra ietekmīgākā partija vietējā varā, tās pārstāvji vada 20 pašvaldības. TP ir izredzes iegūt mēra amatu Kuldīgas novadā, kur vēlēšanas vēl nav notikušas. TP pozīciju vājināšanās pašvaldībās tiek saistīta ne tik daudz ar tās zemo prestižu, cik ar to, ka TP īstenoja novadu reformu. Starp pašvaldībām, kurās TP neiekļuva, ir arī Baltinava, kura ļoti skaļi pretojās mēģinājumiem to pievienot Balvu novadam. ZZS pārstāvji savus panākumus skaidro ar vēršanos pret pašvaldību reformu.
Tam, ka TP neieguva mēra amatus arī tur, kur uzvarēja, piemēram, Talsu novadā, kā iemesls ir minēta TP augstprātība, darbošanās no spēka pozīcijām, cenšoties citus apspēlēt. TP līderi gan uzskata, ka Aivars Lācarus Talsos un Nikolajs Stepanovs Gulbenē, kuri amatus zaudēja, neesot augstprātīgi. Taču pret TP Gulbenē, Talsos un vēl vairākās vietās spēja vienoties visi pārējie politiskie spēki. Tur mēra amatus bija izredzes iegūt ZZS - tā uz to nepretendēja Madonā un ar savu vienīgo balsi domē izšķīra Andreja Ceļapītera iespējas vadīt pašvaldību. A.Ceļapīters to ir novērtējis un centies apvienot arī savus politiskos pretiniekus.
Mantojums sadalīšanai
Ietekmei vietējā varā būs būtiska nozīme Saeimas vēlēšanās. Tajās uz partiju izredzēm atsauksies arī to darbs valdībā. TP ir reformu īstenotāja veselības aprūpē. Ik pa laikam mediju ziņās parādās mājieni par A.Šķēles biznesa interesēm, par kurām Dzintars Ābiķis intervijā Latvijas Avīzē sacīja, ka konkurētspējīgi uzņēmēji A.Šķēli «uztver kā biznesa cilvēku, kurš, izmantojot sakarus, ietekmi valsts un pašvaldību iestādēs, vulgāri sakot, «lēti pērk un dārgi pārdod»». Tāpēc A.Šķēlem no partijas esot jāaiziet, jo tie, kas nemīlot viņu, nemīlot arī TP. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) neatbalsta sasteigtus un uz emocijām balstītus paziņojumus, ar ko domā arī viedokļus par partiju apvienošanos. Taču viņš nepasaka, ko darīt.
To nezina arī vietējie līderi, kuri daļēji cieta no partijas politikas. Viņi nav iesaistīti lēmumu sagatavošanā, bet, ja būtu vēlējušies, tad, visticamāk, šī vēlme nebūtu apslāpēta. Pašvaldību vadītājiem bija svarīgi savām teritorijām saņemt valsts investīcijas, bet TP dzīves organizēšanu viņi atstāja rīdzinieku ziņā. Konkurentiem nepatika arī TP dižošanās kampaņā ar uzceltajiem infrastruktūras objektiem, kuriem TP dalīja investīcijas, atrodoties pie varas. Ja kādreiz vietējie līderi lepojās ar piederību TP, tagad vēlēšanās jau tie startēja no apvienību sarakstiem, kur tas bija atļauts. Ērgļu mērs Guntars Velcis to skaidroja ar niecīgo TP biedru skaitu novadā, kas liedzis izveidot TP sarakstu. Taču viņš atzīst: «Problēmas bija nevis tajā, ko partija darīja, bet - kā darīja. Tā sāka asociēt sevi ar visu lietu garantu, kad visa pasaule blakus tai šķita sīka. Bija šaurais loks, kas visu noteica. Jāmācās dzīvot savādāk.» Tiesa, investīciju naudu savējiem dalīja arī ZZS, kuras biedri arī kandidēja no apvienībām.
Noskaņojums TP liecina, ka idejai par spēka partiju atbalsts nav liels. Tāpat kā tas nav kāda biedra visai radikālam ierosinājumam - visus pārsteigt un nestartēt Saeimas vēlēšanās, ļaujot aiziet visiem, kuri to vēlas, un tad ar jauniem spēkiem kandidēt nākamajās vēlēšanās. «Pat ja TP beidz eksistēt kā ideju un varas avots, uz skatuves uzkāps TP mantojums. Partija paliek par mantojumu, kas ir vērtīgāks par pašu partiju,» uzskata sociologs Aigars Freimanis, ar teikto domājot TP ietekmi vietējā varā, tēlu, cilvēkus. Savulaik Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers «iepūta dzīvību Latvijas ceļa mantojumā» - viņš acīmredzot zinātu, ko darīt arī ar TP resursu.